Jana: Labdien! Izmisigi vēlētos uzzinat visu par manas dzives kartē ierakstito saistībā ar naudu, finansem. Jau 4 gadus netieku ārā no kreditu loka, aizdevumiem, paradiem. Kas man ir jadara, lai situacija mainitos un dzivotu particībā? Cik ilgi vēl šis aplis turpinasies? Šobrid aprit gads kopš dzivoju norweģijā. Ļoti gaidīšu Jusu atbildi! Ar cieņu, Jana

Inga: Labdien, esmu nonākusi kaut kādā savas dzīves strupceļā, kurā īsti vairs nevaru saprast - ko un kā darīt. Pati strādāju palīdzošā profesijā - esmu psihologs, bet pirmo reizi nonācu situācijās, kur man jābūt kā personai, kas izlemj bērnu likteņus, un ne jau uz to labāko pusi. Vecāku neapmierinātība izraisīja manī iekšējos pārdzīvojumos - saskāros pati ar maskēto depresiju. Visi šī brīža notikumi, lika man aizdomāties par dzīves vietas maiņu (...) Un esmu nonākusi strupceļā - vai esmu pareizi sapratusi zīmes no augšas - kad ir pienācis laiks man atgriezties savā dzimtajā pilsētā un sniegt maniem novadniekiem savas palīdzošās profesijas iespējas? Doma pārcelties man ir augusta beigās, un beidzot uzdrošināties strādāt tikai privātajā sfērā....vai esmu visu pareizi sapratusi, ka man ir jāpārceļas - un kā mums veidosies attiecības, ja es aiziešu uz to pilsētu. 

Dace: Labdien, laikam jau nav nejaušība, ka šodien nejauši atvēru jūsu mājas lapu, jo nekas jau dzīvē nenotiek nejauši... Jau vairākus gadus nodarbojos ar sevis izzināšanu, strādāju ar savām ne tik labajām īpašībām, mēģinu izprast to izcelsmi, mācos pieņemt ar pateicību visas dzīves mācības. Taču pašlaik ir iestājies tāds dīvains sastinguma un apjukuma periods visās dzīves jomās, sajūta, ka neapzinies vairs savus talantus, savu dzīves uzdevumu.. Atliek cerēt, ka tas sākums pozitīvām pārmaiņām, bet varbūt tomēr es kaut ko būtisku nepamanu. Viss jau ir mūsos pašos, vajag tikai strādāt, bet laikam šobrīd vajag skatu no malas! Jau iepriekš – mīļš paldies!

Sarmīte: Strādāju pašreizējā darbā 12 gadus par (..). Pirms 12 gadiem man mēģināja iestāstīt, ka tu jau nevarēsi, utt!! Man vajadzēja pierādīt, ka es to varu! Tagad tas pats cilvēks stāsta tieši pretējo, ka ne ko citu bez ši es nevarēšu! Esmu psiholoģiski nogurusi, bet pieraduma un nepieciešamības dēļ turos pie tā, kas, jo citu neko jau neesmu darījusi! Ja es zinātu, ka varu nodarboties kādā citā sfērā, ka man tur spējas vai talants, diez vai paliktu skolā!!