Domājot par savas dzīves harmoniju, man gribās noelsties ar visiem Uh! un Ah! Tas ir kā skaists, garšīgs un sulīgs sapnis uz ko es patstāvīgi tiecos, bet realitātē ir sajūta, ka tas nepārtraukti kaut kur aizslīd. Arī strādājot ar klientiem novērojams, ka bieži lielākā problēma ir tajā, lai saprastu ko īsti darīt – skriet vai atslābt, citiem vārdiem, ko darīt, lai dzīve būtu pēc iespējas patīkamāka un iekšējās sajūtas harmoniskākas.
Kāds gudrs cilvēks reiz man teica: Kāpēc man atpūsties, ja es nenogurstu? Kāpēc man atslābināties, ja es nesaspringstu? Un tajā ir dziļa doma – apstāties, pārslēgties pirms nogurums vai saspringums ir iestājies. Nemētāties no viena galēja stāvokļa pretējā – no spriedzes apātijā, no hiperaktivitātes bezdarbībā, apstāties pirms šī sarkanā līnija ir pārkāpta. Kā nekā, dzīve naski mums māca, ja kaut kur saforsēsim, pretējais stāvoklis iestāsies automātiski neaicināts. Ja badosimies, pēc tam prasīsies kārtīgi noēsties. Ja kaut kur skoposimies, kaut kur citur būsim izšķērdīgi. Ja kādā jomā būsim pārāk stingri pret sevi, kādā citā jomā dosim sev pārāk lielas atlaides utjp.
Katrai no mums ir savi ikrīta rituāli, kā duša, rīta rosme, iemīļotā dzēriena izbaudīšana, mati, nagi, make-up un ne tikai, kas ļauj iešūpoties un noskaņoties jaunai dienai. Ar veselīgu humoru mēs varam pasmieties, ka no rīta mēs uzzīmējam savu seju. Savukārt stereotipiski dažkārt varam saskarties ar pārmetumu – cik ilgi uz tevi būs jāgaida? Aicinu ielūkoties dziļāk, kas aiz tā visa slēpjas.
Kad mēs iztēlojamies laimīgu sievieti, tad visbiežāk mēs redzam skaistu, mierīgu, pārliecinātu par sevi sievieti no kuras burtiski strāvo, ka viņa izbauda savas attiecības ar dzīvi. Lai arī dabas dotumiem un materiālās pasaules iespējām ir liela nozīme, tomēr iekšējo strāvojumu un harizmu, mirdzošās acis un visaptverošo labvēlību, kas no šādas sievietes strāvo, nekas nespēj aizstāt.
Vai nebūtu burvīgi, vienā dienā pamosties un atklāt, ka esi kāds ģenētiskais brīnums, kurā ir atklājusies kāda īpašā superspēja – auru redzēšana, dziedināšana ar rokām, domu lasīšana, nākotnes gaišredzēšana vai kas cits? Arī populārāko filmu un seriālu sižetu līnijas bieži vijas ap kādām galvenā varoņa īpašajām dotībām, kas palīdz cīņā ar ļauno un ne reti arī glābt pasauli. Palūkosim, kas slēpjas aiz mūsu intereses par supervaroņiem un ilgām pēc neparastām spējām.
Būsim godīgi, apgūstot kārtējo sistēmu vai metodiku, izpildot testus, apmeklējot astrologus, numerologus, reinkarnaciologus un citus speciālistus, mēs ļoti, ļoti ceram, ka atklāsim, cik patiesībā esam īpaši. Dažkārt to darām vēl smalkākā veidā, nevis meklējot speciālistus, bet ienirstot kādā filmas sižetā, pilnībā saplūstot ar galveno varoni un, kaut uz filmas laiku, savā prātā izdzīvojam pieredzi, kurā esam apveltīti ar sevišķām dotībām vai īpašu likteni.
… kad tik daudz patiesību, kā neapjukt un atrast savējo?
Mēs dzīvojam tādā laikā, kad nepārtraukti tiekam pārsātināti ar informāciju un pat tad, ja atsaucas uz faktiem un pētījumiem, godīgi, arī tie ar savu pretrunīgumu neievieš lielāku skaidrību. Mūsu prāti izmisīgi mēģina atrast ticamākos scenārijus vai, ja grib paslinkot, ātri piemetas kāda mums personiski simpātiska cilvēka viedoklim. Tomēr sevi ilgstoši apmānīt neizdodas un kādā brīdī mēs atkal ķeramies klāt pie patiesības meklējumiem. Bet kā šim jautājumam pieiet apzināti? Galu galā, kā sev palīdzēt nepazaudēties šajā informatīvajā laikmetā?
Trauksme, nemiers, stress, pat panikas lēkmes, visiem šiem stāvokļiem ir kaut kas kopējs, bailes. Citiem vārdiem, tā ir organisma reakcija uz reālu vai iedomātu baiļu situāciju. Šajā nelielajā rakstā esmu apkopojusi praktiskos soļus, ja jums ir ieildzis nemiers, trauksme, stress vai satraukums par kaut ko, kā rezultātā – esat saspringti, nespējat atslābināties, slikti guļat, grūtības koncentrēties, sajūta, ka kaut kas nav kārtībā u.tml.
Tātad, secīgi praktiskie soļi, lai tiktu galā ar trauksmēm:
1. Atzīt, ka mums ir trauksme (nemiers).
Lai vispār varētu kaut ko darīt lietas labā, mums no sākuma ir jāsaprot, ka mums kaut kas kaiš.
© 2024 Dvēseles spēks