couple 5302344 1280Ikviens, kurš ir mīlējis ir pamanījis dažkārt ar šausmām, dažkārt par milzu pārsteigumu sev un citiem, kādi tik mēs nekļūstam brīdī, kad ir uzradies mīlestības objekts. Lai arī kāds cipars būtu ierakstīts mūsu pasē, lai arī cik gudri un pašpietiekami mēs paši sev šķistu, pieķeroties otram cilvēkam mums katram ir savs “tipiskais” uzvedības diapazons un šis diapazons lielā mērā formējās mūsu agrīnajā bērnībā caur mūsu pirmajām tuvajām attiecībām. Parasti no mūsu attiecībām ar mammu, tēti un viņu savstarpējām attiecībām (kā pirmais attiecību paraugs).

Kas nosaka piederību noteiktam pieķeršanās tipam:

  1. Viedoklis par tuvību. Tuvība var tikt uztverta kā vājums, bet var tikt uztverta kā pats svarīgākais dzīvē. Jūs varat pēc tās akli tiekties bez izpratnes, ko jūs vēlaties, un varat arī baidīties. Daudzi priekšstati formējas no vecākiem un pieredzes.
  2. Uzvedība konfliktsituācijā. Kādam būs tendence izvairīties no stresa situācijām, ko rada sarunas par neērtām tēmām, kāds cits var šīs sarunas arī provocēt vietā un nevietā.
  3. Attieksme pret seksu, nevis vārdos, bet pēc fakta. Kāds izvairīšanos no tuvības kompensēs ar seksu, kāds cits tik ļoti centīsies izdabāt otram, ka nespēs atslābināties un gūt prieku no mirkļa.
  4. Spēja apzināties un runāt par savām vajadzībām. Mums katram ir savas īpatnības, kuras bez vērtējuma labi vai slikti, mums ir jāciena un jāņem vērā. Ja mēs sevi cienīsim, mums būs viegli par tām runāt arī ar apkārtējiem, bez kauna, pārspīlējuma vai attaisnošanās.
  5. Gaidas – tas ko mēs gaidām no otra cilvēka un attiecībām. Kāds gribēs ideālu cilvēku, tieši tādu, kādu pats savā galvā ir izdomājis un ar neko mazāku negribēs samierināties, kāds cits var otru idealizēt, neredzot realitāti, un attiecībās pilnībā pazaudēt sevi.

Pieķeršanās tipi jeb uzvedības modelis tuvajās attiecībās

Citu cilvēku uztvere

Sevis uztvere

Pozitīva

Negatīva

Pozitīva

1. Uzticamais tips

3. Izvairīgais tips

Negatīva

2. Trauksmainais tips

4. Trauksmaini izvairīgais tips

 

Konkrētais pieķeršanās uzvedības modelis izpaudīsies, ne tikai jūsu romantiskajās attiecībās un partnerībā, sevišķi to sākumā vai krīzes periodos, bet arī attiecībās ar citiem jums tuviem cilvēkiem kā draugi, bērni, vecāki u.tml. Īpaši spilgti tas būs atsekojams visās stresa situācijās. 

1. Uzticamais tips

Veidojas, kad bērns ir drošs, ka viņa vecāki (vai to aizstājēji) būs pieejami, atsaucīgi un palīdzēs grūtās un biedējošās situācijās. Ar šādu pārliecību audzis bērns droši pētīs pasauli, būs pārliecināts par sevi.ai generated 8324251 1280

Uzticamajam uzvedības modelim būs raksturīgs:

  • tuvām attiecībām ir liela vērtība un tās ir neatņemama laimīgas dzīves sastāvdaļa;
  • ieejot attiecībās dabiski paredz, ka tās būs saistītas ar zināmiem pienākumiem un atbildībām, kurus labprāt arī uzņemas;
  • spēj adekvāti redzēt otra cilvēka nepilnībās, neskatoties uz to, pārliecināti, ka tas ir viņu cilvēks un būs liela vēlme šīs attiecības saglabāt: jā, neperfekts, bet mans dārgums;
  • attiecībās ir ļoti svarīga savstarpējā cieņa, lai viņus cienītu. Piemēram, bērnus audzina divi cilvēki, nevis kā teiktu izvairīgais - “tā ir tikai sievietes funkcija” vai kā trauksmainais, kas uzmetis lūpu visu vilktu uz saviem pleciem;
  • veselīga pašapziņa un veselīga izpratne, kādām attiecībām būtu jābūt;
  • neizvairās no tuvības, bet arī neiekrampējas tajā, spēj atzīt savas kļūdas, atbalstīt otru un piedot, iziet uz kompromisu un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēt savas robežas, atvērti komunicēt par neērtiem jautājumiem, bez dramatizācijas izpaust savas emocijas.

Tā kā uzticamā tipa cilvēki orientējoši ir ap 30%, tad viņi bieži ir attiecībās ar cita tipa pārstāvjiem.

Vislielākie riski ir saistīti ar 4 lamatām: ja attiecības neizdodas, ir sevi izsmēlušas, uzticīgajam ir grūti tās pārraut, izšķirties; tendence dot tuvajam cilvēkam daudz iespēju atgriezties, laboties, mainīties; visu laiku mēģina otru saprast, lai piedotu vai attaisnotu; ja attiecībās zaudē drošības sajūtu, tad daļēji sāk brukt arī pašidentifikācija.

Cilvēki, kuri ir attīstījuši sevī uzticamo piesaistes tipu ir spējīgi izvaidot veselīgas, harmoniskas un siltas attiecības galvenokārt tādēļ, ka viņi balstās uz sevi, neiekrīt atkarībā no otra cilvēka, bet patiesi rūpējas par tiem, kurus mīl.

2. Trauksmainais tips

bride 4066022 1280Izveidojas tad, ja bērnībā ir trūkusi beznosacījuma mīlestības pieredze (mātes mīlestība) vai uzmanība. Šī piesaistes tipa pamatā ir konflikts, kurā zīdaini piedzīvo situācijas, kad vecāks vienā gadījumā ir pieejams un atbalstošs, bet citos – nav. Tas rada priekšstatu, ka mīlestība ir jānopelna, kaut kā īpaši sevi pasniedzot vai uzvedoties.

Trauksmainā tipa pārstāvjiem ir vislielākā vajadzība pēc tuvām attiecībām un vēlme dalīties savā gaismā ar apkārtējo pasauli, bet dēļ iekšējo draudu vai baiļu sajūtas pats to sev neatļauj. Ikdienā šī tipa cilvēks var būt mierīgs un uzticams, bet iemīloties vai kādā stresa situācija viņa uzvedības modelis kļūs acīmredzams.

Pamatā viņu raksturos tieksme meklēt kādu, kam pieķerties, un bailes iepazīt pasauli:

  • pārspīlēti daudz domās par īpašo cilvēku (ik pēc piecām minūtēm pārbaudīs telefonu, pārlasīs ziņas, rakstīs, apvainosies vai pārdzīvos);
  • stipri otru idealizēs, viegli un ātri iemīlēsies;
  • raksturīga pārliecība, ka mīlestības objekts ir vienīgā, īstā mīlestība vai pēdējā iespēja;
  • histēriska uzvedība – manipulācijas, situāciju dramatizācija, patstāvīga uzmanības pieprasīšana;
  • spēcīgas emocionālās šūpoles, vainas sajūta, sajūta, ka otrs ir pārāk labs, ka neesam “viņa” cienīgi, tādēļ visu laiku mēģina pierādīt, ka ir mīlestības vērti, barojot pārliecību, ka mīlestība ir jānopelna;
  • pat tad, kad ir pārliecība, ka īpašais cilvēks mums neder, tiek dota viena iespēja aiz otras, patstāvīgi attaisnojot otru;
  • aizraujoties ar otru cilvēku zūd pašu prioritātes, aizmirstas zināšanas un vērtības;
  • pašvērtējuma problēmas, grūtības apzināties savu vērtību, devumu, ieguldījumu;
  • nejūt robežas pašatdevē, grūtības pateikt nē, apstāties un ievērot mēru, pašziedojas, no šejienes arī atkritiens un sajūta, ka izmanto;
  • visu laiku koncentrējas uz savām emocijām un kamēr nesaēdas savus sadramatizētos emocionālos stāvokļus, uz otru cilvēku īsti nereaģē – ir izslēgts no patiesas tuvības.

Kā izeja no šādiem stāvokļiem raksturīgā uzvedība ir:

  • Sadramatizēt situāciju līdz pakāpei, kad jūs ”ieejat sevī” un ilgi peldaties savā drāmā, grūtsirdībā, neapmierinātībā, tādejādi izolējoties no apkārtējiem.
  • Nepatikas demonstrēšana (nerunāšana, acu skatiens, deguna raustīšana u.c. parasti smalki un netieši nolasāmi veidi).
  • Šķiršanās ierosināšana, otra kritizēšana vai atgrūšana, bet tikai tik tālu, lai otrs tūlīt skrietu pierādīt savu mīlestību.
  • Manipulēt ar otru, liekot otram izjust greizsirdību vai veikt kādas īpašas darbības.

Trauksmainie attiecībās mēdz būt kā apreibuši, no malas stāstīt, pārliecināt vai atvērt acis nav iespējams, viņiem ir jāizdzīvo sava attiecību drāma pašiem un tikai tad var ķerties pie darbiem, kur vajadzīga zināma konstruktivitāte.

Rekomendācijas trauksmainajiem randiņā un dzīvē: 

  • ļoti godīgi izrakstīt visas savas vajadzības tuvajās attiecībās;
  • izvairīties no attiecībām ar izvairīgo tipu (atpazīt var, ja sarunās trūkst konkrētības, visu laiku ir ideālā partnera meklējumos, pārspīlēti vēlas ideālās attiecības, runā tikai par sevi, maz interesējas par jums, maz izrāda emocijas utt.);
  • ja jūtat, ka sākat saspringstat – attālinaties, mācieties apstāties un ļaujiet sev būt dabiskiem;
  • praktizējiet pārpilnības principu. Atgādiniet sev, ka cilvēks nav vienīgā vai pēdējā iespēja. Neidealizējiet un neizdomājiet atbildes otra vietā, uzdodiet jautājumus un ieklausieties atbildēs, no sākuma iepazīstat otru, pirms būvējiet gaisa pilis. Atgādiniet sev, ka ārpus šī cilvēka jūsu dzīvē noteikti vēl daudz kas spēj sagādāt patiesu prieku;
  • atrodiet veselīgu veidu kā izpaust savas emocijas (daļa dramatizācijas ir no tā, ka esat pārāk apspieduši savas emocijas un ir neizpausts radošais potenciāls);
  • mēģiniet apzināties savus trigerus, kas ir tā joma, kura jūs šobrīd patiesībā satrauc un aktivizē trauksmainās emocijas;
  • apzināti teikt sev stop un ieslēgt stingru pašdisciplīnu, lai risināto to, kas satrauc.

Trauksmainajam tipam ir jāiemācās uzticēties un balstīties uz sevi, apzinoties paša vērtību bez kādiem mīlestības pierādījumiem. Savukārt uzticēšanās sev vienmēr būs saistīta ar attieksmi: sacīts – darīts! Vislielākā spriedze rodas, kad lēmums ir pieņemts, bet mēs neko šajā virzienā nedarām, no kā dzimst neuzticēšanās pašiem sev.

 3. Izvairīgais tips

Izvairīgais tips formējas, ja māte regulāri atstumj bērnu brīžos, kad viņš meklē mierinājumu vai aizsardzību. Tāpat arī māte var tikt uztverta kā nodevēja, ja tā uz bērnu mēģina pārnest vīrieša lomu, ja bērns ģimenē nejūtas vajadzīgs vai tieši otrādi - tiek uztverts kā glābējs vai mantinieks. Rezultātā bērns izlemj kļūt pašpietiekams un paļauties tikai uz sevi.romantic 1934223 1280

Raksturīgās izvairīgā tipa iezīmes:

  • parasti augsta līmeņa profesionāļi, labi analītiķi un stratēģi, jo no savām emocijām un tuvības bēg darbā;
  • viegli identificē otra stiprās un vājās vietas un padara citus no sevis atkarīgus;
  • citi cilvēki tiek turēti ar distanci vai pašos pamatos tiek uztverti kā kaut kas mazsvarīgāks par pašu. Visur būs vainīgs kāds cits, nevis pats;
  • jo tuvākas attiecības, jo lielāka pārliecība, ka tikai viņiem ir taisnība un no malas pārliecināt par pretējo nav iespējams;
  • ar apkārtējiem ir atsaucīgi un jauki, saglabā savu ideālo paštēlu, bet tuvajās attiecībās dara un vispār ir tikai tik ilgi, kamēr tas viņiem ir izdevīgi.
  • attiecībās nevadās pēc emocionālās tuvības vai savām jūtām, no šejienes arī spēja būt attiecībās tajās īsti neesot, dzīvojot kādu savu slepeno/paralēlo dzīvi;
  • praktiski neiespējami pieņemt citu realitāti, patiesību, kamēr paši nav sapratuši, ka kaut kas nav kārtībā;
  • bēg no savām emocijām, nespēj tās identificēt un izpaust, bet vienlaicīgi ir talantīgi, lai izprovocētu otra cilvēka emocijas, tas rada zināmu drošības un kontroles sajūtu, ka otrs nekur nepazudīs;
  • vienmēr ir ideālā partnera vai laulības meklējumos, par ko var gari un plaši runāt, bet ne par savām sajūtām un emocijām;
  • tendence iet pa kreisi un, pat ja neiet, flirtē un monitorē “tirgu”, spēlējas ar seksuālo tuvību, lai arī reāli neko vairāk par uzmanību nevajag. Savukārt pats sekss var būt pat pašvaks, dēļ viņu emocionālā skopuma un idealizētā tēla galvā;
  • vienīgais tips kuram ir iespējama mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Tas rodas brīdī, kad galvā uzburtā ideālā bilde sakritīs ar reālo cilvēku vai arī viņiem rodas priekšstats, ka tikai viņi var izglābt vai palīdzēt otram.
  • kritizē un piesienas otram, lai instinktīvi atgrūstu cilvēku tādā attālumā, lai justos droši un komfortabli, jo ja neatgrūdīs, tad var nākties atzīt, kas tas ir labākais, kas viņu dzīvē ir bijis un ar šo domu nāksies kaut kā sadzīvot, no kā viņi izmisīgi baidās.

Attiecībās izvairīgie ir pats nenoderīgākais tips, jo tiklīdz kā kaut kas – nozūd (ne vienmēr fiziski, ir arī darbs, hobiji, ārkārtas situācijas, slimība un dažādi citi “pieklājīgi” attaisnojumi). Pie tam, ja otrs neatbilst viņu ideālam, kļūst atriebīgi.

Izvairīgajiem ir grūti pieņemt dzīvi un otru tādu, kāds viņš ir, bet tikai atpazīstot un pieņemot varētu notikt patiesa izdziedināšanās un apkārtējās pasaules pieņemšana.

Ieteikumi izvairīgajiem:

  • izrakstīt visas domas, kas ir saistītas ar tuvību un satuvināšanos;
  • tuvajās attiecībās identificēt konkrēti to mehānismu, kas ieslēdz izvairīgo stratēģiju, palūgt tuvajiem cilvēkiem konkrēto tēmu (trigeri) neraustīt;
  • kā mantru atgādināt sev otra/mīļotā cilvēka labās kvalitātes, pārskaitīt tās, jo prātam ir tendence automātiski izcelt tikai negatīvās (jums taču vajag attaisnojumu, lai aizbēgtu no attiecībām);
  • pārstājiet šaubīties - mīlat vai nemīlat, bez analīzes pieņemiet, ka mīlat un pie tā arī paliekat;
  • noslēdziet bijušās attiecības un dzīvojiet tālāk, bez nožēlas vai pašpārmetumiem;
  • pirms ar emocionāli svarīgo cilvēku kaut ko runāt, noteikti vajag kopā kaut ko padarīt. Tas palīdzēs uzskaņoties uz savstarpējo tuvību un no pareizās vietas risināt attiecību jautājumus.

4. Trauksmaini izvairīgais tips

adult 2178366 1280Formējas, ja bērns ir pakļauts vardarbībai. Bērnībā piedzīvota trauma, spēcīgs satricinājums, beznosacījuma mīlestības vai uzmanības trūkums no abiem vecākiem, piespiedu atraušana no vecākiem, vajadzību ignorēšana, despotisms vai pazemošana. Šim tipam ir visgrūtāk, jo ir iekšējā dezorganizācija.

Trauksmaini izvairīgajam tipam raksturīgs spēcīgs emocionāls saspringums, kā dzīvojot starp divām personībām – viena ir maksimāli emocionāli atvērta un jūtīga, otra, noslēgta un prasīga – te pieķerties un izkust otrā, te atgrūst un visus pasūtīt. Tas attiecībās rada nepārtrauktu kontrastu dušu, kur otrs ir vai nu pats labākais vai pats sliktākais, vidusceļa nav. Citas raksturīgās izpausmes:

  • ļoti grūti vadīt savu garastāvokli, ja paši negrib vai ir pārliecināti, ka nevar to ietekmēt (uztver to kā dabas stihiju);
  • attiecībās ieiet var ātri, bet grūtības tās noturēt, nostiprināt, jo paši nezina kā jutīsies vai ko domās pēc 5 minūtēm;
  • pie mazākās neatbilstības sāk sev pārmest, pārdzīvot un noniecināt sevi, citiem vārdiem, ja neizdodas kā plānots “krīt komā”;
  • liels prasīgums un patstāvīgs strīds ar sevi, baidās izdarīt kaut ko nepareizi;
  • kad ir saslēgušies ar trauksmaino šķautni –ļoti ātri un stipri apvainojas;
  • uzskata sevi par izņēmumu, ka dieva likumi nav rakstīti viņiem, jo tie nesakrīt ar viņu iekšējo sajūtu;
  • ļoti grūti organizēt sevi, ir vai nu “gribu” vai “negribu” un pārliecība, ka to nevar izmainīt, pašiem tikt ar to galā var būt arī neiespējami;
  • ja nesaņem atgriezenisko saiti no ārpuses, sajūta, ka dievs viņus soda, ieslēdz spēcīgu pašiznīcināšanās programmu;
  • bieži uzvedībā dominē iekšējais bērns, kam regulāri vajag veltīt daudz uzmanības, kas neļauj rīkoties atbilstoši reālajai situācijai un apstākļiem;
  • zems pašvērtējums, pārliecība, ka mīlestība nav radīta viņiem un neuzticēšanās partnerim.

Izstrādāt iespējams tikai ar apzinātu savas dzīves organizēšanu, kad tiek darīts tas, kas vajadzīgs, kas ir pareizi (saskaņā ar veselīga cilvēka paradumiem), nevis tas, ko paši ir izdomājuši. Visticamāk būs vajadzīga zinoša un pacietīga uzticamības persona blakus. Tāpat palīdzēs regulāra izrunāšanās, kas ļaus iekšēji atslābināties un sakārtoties.

Vai tas ir verdikts?

Mīlestības valoda ir tāda, ka tā palīdz mums augt, kļūt labākiem, tādēļ arī dabiski, ka jo tuvāks cilvēks, jo spēcīgāk izpaudīsies pieķeršanās tips – viena no dziļākajām zemapziņas programmām, kuru esam patapinājuši no savas agrīnās bērnības: trauksmainais kritīs komā, uzticamais gribēs parunāt, bet izvairīgais bēgt, trauksmaini izvairīgais atkarībā no tā, kura stratēģija konkrētajā brīdī nodominēs – baidīsies zaudēt vai aizsargāsies ar pretdarbību, izvairoties.

Tomēr jāatceras, ka pieķeršanās tips ir tikai mūsu egoistiskās (instinktīvās, mehāniskās) dabas izpausme, līdz ar to arī izmaināma. Tikai tiekot ar to galā mēs varam runāt par patiesām un dziļi piepildošām attiecībām.

Lai arī kādam pieķeršanās tipam mēs atbilstu, visiem ir kur augt:

  •          uzticamajiem jāstiprina sava uzticamību, paliekot uzticīgiem pašiem sev;
  •          visiem pārējiem jātiecas uz uzticamu uzvedības modeli.

Ģimenes nolūks, ko dievs (augstākie spēki) ar to ir paredzējis:

  •         partnerim dabiskā veidā ir jāatbilst tam, caur ko mēs uzpildāmies (par ko priecājamies, no kā kaifojam u.tml.);
  •          attiecībām ir jābūt terapeitiskām: cilvēkam jābūt plusam tur, kur mums ir mīnuss;
  •          attiecībās mums ir jāmainās, jāaug.

Pat pamazām virzoties uzticamā tipa virzienā, mums būtu patstāvīgi jāvaktē sava tipa izpausmes, lai tās savlaicīgi noķertu, atsekotu un apzinātos, kur patiesībā atrodamies. Pirmkārt, tas liecinās, ka mēs esam savā egoismā un ka turpinām reflektēt savu bērnības pieredzi un šajā brīdī tam nav sakara ar mūsu dvēseli, beznosacījumu (dievišķo) mīlestību vai lielu gudrību.

Mācamies mīlēt, nevis reflektēt bērnības pieredzi. Patiesā mīlestībā ir ietverts milzu transformējošs spēks, kurš atbrīvo no pagātnes ēnām, dziedina, lolo un paceļ. Patiesa tuvība ar otru cilvēku mūs tuvina dievam (lasi - savai dvēselei, augstākajam potenciālam, gaismai, augstākām enerģijām). Kļūstam par tiem 30% zemes iedzīvotāju, kuri izvēlas augt un mainīties, kļūstot labākiem, tuvākiem, mīļākiem pret sevi un apkārtējo pasauli, lai dzīvotu dzīvu un mīlestības piepildītu dzīvi.

  

Autore Jana Reķe, 2023

©Žurnāls Spīgana, 2023, rubrikā Attiecību kodi

©Latvijas Mediji, 2023

 

Izmantoti materiāli no: 

*https://idarto.com/drosais-pamats/
**Bowlby, J., (1988). A secure base. Parent-child attachments and healthy human development. - Pieķeršanās jeb piesaistes teorijas pamatlicējs ir britu bērnu psihiatrs un psihoanalītiķis Dr. Džons Boulbijs (Bowlby, J.), vēlāk 20. gs. 80. gados vidū pētnieki atklāja, ka piesaistes procesi bērnībā atstāj iespaidu arī uz pieauguša cilvēka dzīvi un tuvu attiecību veidošanu

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt