Apvainošanās
Dažkārt mēdz runāt par sliktu noskaņojumu vai ka ir sakrājies stress, vēl citreiz - ka vienkārši trūkst enerģijas. Dažreiz tu smejies, ja kāds pakrīt, jo tas uz mirkli liek aizmirst par savām nedienām, bet dažkārt pati kļūsti par cēloni citu paklupšanai. Šoreiz par to, kas slēpjas aiz vārdiem un cilvēciskās mijiedarbības, kura nevis spēcina, bet tieši otrādi, vājina jeb toksiskie stāvokļi sevī un citos.
Toksisks cilvēks – egoists, kuram liekas, ka viņš tajā neko nevar mainīt. Viņš citus cilvēkus uztvers kā instrumentus un līdzekļus, lai apmierinātu kādas savas vajadzības. Šeit gribu izcelt, ka nav cilvēku, kuri kaut reizi nebūtu bijuši toksiski. Tas savā ziņā pieder pie lietu dabas. Jautājums, ko mēs ar šo toksiskumu darām. Vai atpazīstam? Vai gribam mainīt? Rast risinājumu?
Cilvēkus var iedalīt trīs kategorijās:
- tie, kuri ir atnākuši šajā dzīvē krist jeb palikt sliktāki, saskaņā ar savas dvēseles mērķiem. Šāds cilvēks nekad nemocīsies ar jautājumiem - kas ar viņu nav kārtībā? Vai var kaut ko uzlabot? Viņi pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir.
- tie, kuri šajā dzīvē ir krituši jeb involucionējuši. Šiem cilvēkiem bija visas iespējas piedzīvot citādāku dzīvi, bet savu apzināto nepareizo darbību rezultātā, viņi piedzīvo savas dzīves sliktāko versiju. Tipiskie piemēri ir saistīti ar veselības problēmām.
- tie, kuri ir atnākuši pēc evolūcijas - lai augtu, paliktu labāki paši un attiecīgi caur to padarītu labāku šo pasauli.
Mijiedarbojoties ar toksisku cilvēku mums ir jāsaprot – vai cilvēks tāds ir tikai šobrīd, piemēram, cilvēkam ir grūts dzīves periods vai arī viņš tāds ir no dabas. Izejot no tā, komunikācijas stratēģija būs pilnībā cita. Ja cilvēks tāds ir no dabas ( 1. un 2. tipa cilvēki) mēs tajā neko nevaram mainīt, bet mums ir pareizi ar šādu cilvēku jāmijiedarbojas.
Šis raksts ir domāts trešās tipa cilvēkiem. Tie, kuri ir atnākuši pēc evolūcijas, kuri dažkārt paši kļūst toksiski un vēlas to mainīt. Tiem, kuri nepārtraukti ar to saskaras apkārtējā vidē, jo diemžēl sabiedrības absolūtais vairākums ir toksisks un dažkārt ir tik grūti neļauties šai kopējai tendencei.
Stāvokļi un situācijas, kuras norādīs, ka esat kļuvuši toksiski:
1. Ja jūties kā upuris
Šis ir viens no izplatītākajiem toksiskā stāvokļa veidiem. Cilvēks paliek kā bērns, kurš gaida tēti vai mammu, kas viņa vietā atrisinās kādas problēmas, palīdzēs justies labāk. Ja tev nolaižas rokas un tu nevari saņemties, ja tev gribas vainot visu pasauli vai kādu cilvēku savās problēmās ar kurām netiec galā, tad, visticamāk, esi kļuvusi toksisks. Tas nozīmē, ka tu neapzināti provocēsi situācijas vai sarunas, lai tikai piedabūtu kādu sev palīdzēt vai pažēlot. Apzinies, pamani to un apstājies. Pasaki sev STOP! Kas tavam iekšējam bērnam ir vajadzīgs, varbūt kvalitatīva atpūta un labs miegs?
2. Ja esi apvainojusies
Apvainošanās balstās uz cilvēka lielo jūtīgumu un izteiktu apkārtējās vides un citu lasīšanu. Tā ir dusmošanās tikai slēptā veidā. Iespējams audzināšanas rezultātā cilvēks ir apguvis, ka dusmoties nav labi, tādēļ dusmas, kuras pašas no sevis nekur nevar pazust, “paslēpjas” aiz apvainošanās. Cilvēks uzmet lūpu, acīs sariešanas asaras no pārestības un netaisnības. Tas dod spēkus pretdarbībai, “atriebībai”, kas dod iekšējo atļauju pašam pret otru cilvēku izturēties netaktiski jeb pasīvi agresīvi.
Apvainošanos, tāpat kā ar jebkuru citu agresiju, ir grūti paturēt sevī, tādēļ cilvēks automātiski meklēs kādu ar ko padalīties, saindējot arī citus un no tā gūstot mirklīgu gandarījumu. Otra vilkme būs pazemot otru, lai arī viņš būtu apvainojies vismaz tikpat, cik tu pats. Tā kā apvainošanās parasti ir vērsta uz pašiem tuvākajiem un dārgākajiem, tad šī pasīvā agresija ļoti smalkā un mērķtiecīgā veidā trāpa otram pašos sāpīgākajos punktos, nododot otra uzticību un sabradājot visu to skaisto, kas tevi ar otru saista. Tādēļ tiklīdz apzinies, ka esi apvainojusies – apstājies, nerunā. Nekādā gadījumā neizprovocē izskaidrošanos, jo šādā stāvoklī tu nedzirdēsi, ko otrs cilvēks tev patiesībā mēģina pateikt.
Aiz katras apvainošanās slēpsies iekšējais bērns, kuram sen nebūsi veltījusi uzmanību un kurš kaut ko ļoti konkrētu grib. Tādēļ atzīsti sev, ka esi apvainojusies un saproti, ka tev ir izvēle – iznīcināt vai apstāties. Dod sev laiku. Paraudi, palutini vai uzdāvini sev kaut ko, bet nerunā. Šajā stāvoklī pateiktās lietas var ilgi sūrstēt otra sirdī un būs grūti piedot.
3. Ja viss vienmēr ir slikti
Lai arī kas notiktu cilvēku dzīvē, lai arī kādas dāvanas cilvēks saņemtu, visu laiku viņam kaut kas nebūs labi. Ja ir veselība, nav darbs. Ja ir darbs, nav ģimenes. Ja ir vīrs, nav jaunības utt. Zvērināts pesimists, kurš uzskata, ka viss bija, ir un būs slikti. Šie cilvēki mēdz rakāties savā pagātnē un peldēties vainas sajūtā, kur atrod virkni pierādījumus, lai sevi pašaustītu.
Šādas attieksmes pamatā ir vēlme dabūt uzmanību, neba velti visā, ko cilvēks translē figurē - es, es ,es… Ja iedziļinās, atklāsies, ka viņam nebūs apmierināta bāzes egoisma varas zona. Šādam cilvēkam ir svarīgi būt svarīgam un vajadzīgam, tādēļ ieteikums būtu pievērsties jautājumiem, ambīcijām, projektiem un mērķiem, kur cilvēks var sajust savu varu un to, cik viņš ir nozīmīgs. Pasaule viņu gaida! Pretējā gadījumā viņš manipulēs, lai nospiestu kādu uz ceļiem, kas parasti sākas ar pesimistisku burkšķēšanu – kāda es slikta māte, slikts cilvēks utt.
4. Ja gribās visu un visus kritizēt
Šeit būs cinisms, sarkasms, kritiskums, kad visā tiek izcelti trūkumi un neatbilstības tik pārliecinoši kategoriskā veidā, ka grūti ko iebilst, savukārt plusi netiks pamanīti vispār vai apzināti noignorēti. Piemēram, pārāk karsti, pārāk auksti, tur bija labāk, stila nav, gaumes nav, visus nokritizē un laimīgi dodas tālāk.
Pārmērīga kriticisma iemesls ir nepārliecinātība un satraukums par nākotni. Citiem vārdiem, cilvēka nākotne ar kaut ko biedē un viņš nezin vai un kā ar to tiks galā. Tādēļ vislabākais būtu apsēsties un padomāt, kas patiesībā satrauc? Apakšā vienmēr būs reāls iemesls, kritika būs tikai kā psihes aizsargmehānisms, lai nebūtu tam jāķeras klāt.
5. Ja skauž
Skaudība rodas no šķituma, ka otrs nemaz nav piepūlējies un viņam jau viss ir. Liekas, ka dzīve ir netaisnīga. Skaudība par otra panākumiem, draugiem, veiksmi, naudu utt. Var būt arī skaudība-greizsirdība, kad tuvs cilvēks nepievērš uzmanību vai ka otram bez tevis var būt arī citas intereses.
Skaudība dod lielu impulsu histērijai, kad vajag piesaistīt sev maksimāli daudz uzmanības. Kā dara bērni – krīt veikalā uz grīdas un taisa histēriju. Ko dara pieaugušie – taisa izskaidrošanos.
Skaudības sakne ir sava patiesā potenciāla nerealizēšana. Cilvēks nevis atzīst, ka arī grib māju, mašīnu, panākumus vai vēl kaut ko, bet attaisno savu bezdarbību ar to, ka otram jau “paveicies” un “šūpulī ielikts”. Risinājums būtu izvirzīt sev mērķi un enerģiju ievirzīt tā sasniegšanā, nevis skatīties pa malām, salīdzināties un vērtēt. Tas tikai izkaisīs enerģiju un attālinās no tā, ko patiesībā vēlies.
6. Ja gribās pabaumot
Baumošana ir runāšana par kādu cilvēku, kad viņa paša nav klāt un aprunātajā situācijā reāli nekas nav izmaināms. Arī šis toksiskais stāvoklis radīsies no tā, ka cilvēks nav apmierinājis savu varas zonu - nav atradis to, kā viņš citiem varētu būtu noderīgs.
7. Ja pārveidojat informāciju atkarībā no mirkļa emocijām
Šis toksiskais stāvoklis ir raksturīgs ļoti radošām un mākslinieciskām personībām, kuras nerealizējot savu potenciālu ir tendētas uz drāmu - plāna vai jēgpilnas rīcības iztrūks, vien spilgtas emocijas par mūža mīlestību, lielāko pasaules nodevēju, nabaga draudzeni vai badā mirstošu omīti, kura pēkšņi ir jāglābj.
Spilgtās emocijās uzburtais sižets nodara kaitējumu kā pašam “māksliniekam”, tā arī cilvēkam uz ko tā ir vērsta. Citiem vārdiem, otrs palūdza jums glāzi ūdens (nopirkt maizīti, palīdzēt kaut ko aizvest), bet jūs viņam uzgāžat virsū spaini (sarīkojat akciju, sākat gatavoties kāzām utt).
Tādēļ izpaudiet savu radošumu - zīmējiet, fotografējiet, rakstiet blogu, dancojiet, taisiet reklāmas, gatavojiet ēst, radiet kaut ko jaunu. Ja tas ir saistīts ar palīdzību, tad atrodiet kam jūs reāli varat palīdzēt un izziniet šī cilvēka patieso situāciju.
8. Ja tikai tev ir taisnība
Tad kad pamanāt, ka esat pārliecināti par kaut ko tādā mērā, ka izolējaties no apkārtējās pasaules, neesat gatavi uzklausīt atšķirīgu redzējumu, iedziļināties tēmā vai prasāt bezierunu savas taisnības pieņemšanu, iespējams tu esi iekritusi toksiskajās lamātās. Šeit cilvēks ir ciets kā krams, neelastīgs un ļoti kategorisks.
Šāds cilvēks otram uzspiež savu viedokli, tādā veidot iegūstot kaut ko sev vajadzīgu. Viņš argumentus un faktus piedzen tā, ka taisnība ir tikai viņam un tev ir vai nu jāpakļaujas vai jāaiziet. Šeit var droši teikt, ka otram cilvēkam nav nekādas dziļas jūtas vai tālejoši plāni attiecībā uz tevi, kā vien dabūt to, kas vajadzīgs, un par tevi aizmirst. Esiet uzmanīgi ar cilvēkiem, kuriem vienmēr un visur ir taisnība.
Mums visiem ir egoisms un kādu ideālu vārdā sava ego robežas mēs pārkāpjam diezgan bieži. No šejienes arī aug kājas visiem toksiskajiem stāvokļiem.
Apsēdies un pa punktiem izej cauri savām bāzes vajadzībām (fizioloģiskās – miegs, ēdiens, sex, atpūta… ; emocionālās – drošība, piederība, ģimene …) un apmierini tās pasaulei, cilvēkiem un sev nekaitīgā veidā. Ja tās nebūs apmierinātas, tu būsi neapmierināta un tik ieciklēta uz sevi, ka apkārtējie un viņu vajadzības kļūs galīgi mazsvarīgas. Uz šīs pasaules nav neviena cilvēka, kurš kādā brīdī nebūtu bijis toksisks. Ja reiz esi kļuvis toksisks, nenoliedz to.
Toksisko stāvokļu likumi:
- Klusēšana = zelts!
- Nemēģiniet mainīt otru cilvēku!
- Dozēt savu mijiedarbību ar toksisku cilvēku (tik ilgi, cik spējam saglabāt savu iekšējo viengabalainību).
- Ja otrs ir toksisks, nedalīties ar personisku informāciju, tā 99,9% tiks pagriezta pret jums.
- Ja otrs ir toksisks, neapspriest trešo personu, kura nav klāt, 99,9% viss tiks pagriezts pret jums.
- Ja toksisks cilvēks dalās ar kādiem dramatiskiem notikumiem, neklausīties, iziet no situācijas.
Esam humāni pret sevi. Sava ego izstrādāšana mēdz būt sāpīga, biedējoša un vēlreiz sāpīga, bet bez savas ego kartes izzināšanas, mēs nevarēsim milimetru pa milimetru izcīnīt gaismas cīņu, lai atdotu dvēselei atpakaļ mūsu egoismam aizlienēto enerģiju.
Autore Jana Reķe, 2023
©Žurnāls Spīgana, 2023, rubrikā Attiecību kodi
©Latvijas Mediji, 2023