fantasy gc355dc7a5 1280Ja būtu jānoformulē svarīgākais apzinātas dzīves dzīvošanai, tad noteikti saraksta augšgalā būtu, dzīvot dzīvu dzīvi, ar pilnu apziņu, ka neviens cits, izņemot mūs pašus to nevar padarīt ne labāku, ne sliktāku. Bet tīri praktiski, kas ir tas, ko varam sākt darīt šodien, lai tiešām mēs dzīvotu savu autentisko dzīvi? Šoreiz stāsts būs par pašu svarīgāko un vienkāršāko, ko varam savā labā paveikt.

Katra diena ir kā atsevišķa, maza dzīve ar tās sākumu un beigām. Katra nakts, kad mēs dodamies miega valstībā, ir kā maza nāve, kad mūsu ķermenis diktē, laiks atpūsties, atjaunoties, rīt būs atkal jauna diena ar saviem sākumiem, uzdevumiem, izaicinājumiem un iespējām. Rītdienas kvalitāti un uzdevumus noteiks iepriekšējās dienās paveiktais un tas, kā mēs noslēgsim šo dienu.

Ja uz to paskatāmies no plašākas perspektīvas, tad šī dzīve ir loģisks turpinājums daudzu iepriekšējo dzīvju paveiktajam, apgūtajam, saprastajam un arī neizprastajam. Uzdevumi, kurus nepaveicām iepriekš, tiek pārnesti uz šos dzīvi kā konkrēti (karmiski) uzdevumi. Piemēram, tas, cik labi mēs apguvām iepriekšējās dzīvēs attieksmi pret savu ķermeni un veselību, būs par pamatu tam, kāds ķermenis mums ir šajā dzīvē:

  • ja veselīgs – iepriekšējās dzīvēs bijusi pareiza attieksme un veiktas pareizas darbības savas veselības uzturēšanā un saglabāšanā;
  • ja slimīgs, vārgs – iepriekšējās dzīvēs bijusi nepareiza attieksme un darbības pret savu ķermeni;
  • trešais variants būs saistīts ar šīs dzīves laikā uzkrāto vai noslēgto karmu: 1) ja sākotnēji dots veselīgs ķermenis, bet dzīves laikā tiek veiktas daudzas nepareizas darbības, vēlāk veselības uzturēšana prasīs lielu uzmanības (var teikt – šajā dzīvē izveidojusies karmiskā situācija); 2) pretējs scenārijs, kad par sākotnēji slimīgu un vārgu ķermeni mēs rūpējamies ar pareizu attieksmi un darbībām, līdz veselība nostabilizējas vai pilnībā atrisinās (var teikt – karma ir noslēgusies).

Līdzīgi mēs varam izskatīt jebkuru citu dzīves aspektu - finanses, attiecības, bērnus, izskatu, talantus, visas savas īpašības un to, kas mums ir vai nav dots.

Diena kā dāvana        

Dzīves kontekstā dažkārt ir viegli apmaldīties, tādēļ atgriezīsimies pie daudz aptveramāka lieluma – dienas. Diena, kas ir kā maza dzīve dzīvē, kur šodienas pašsajūta, pat veselība būs atkarīga no iepriekšējo dienu pareizās vai nepareizās attieksmes pret savu ķermeni.

Neviens nezina, tieši cik liels laika posms mums ir atvēlēts, bet mēs visi zinām, ka dzīve ir limitēta. Katra diena ir kā dieva dāvana. Lai vai ko mēs būtu sastrādājuši iepriekš, lai vai kādas kļūdas pieļāvuši, ja mums tiek dota jauna diena, dievs jau mums ir dāvājis jaunas iespējas rīkoties savādāk, gudrāk, apzinātāk. Tādēļ paškritikai, vainas sajūtai un pašnosodījumam, kā neveselīgākajiem mūsu prāta produktiem, kas kalpo tikai pašsodīšanai, vienkārši nav vietas.

Mums ir dāvāta jauna diena un tas jau ir apliecinājums tam, ka mums šeit ir vieta, ka Augstākie Spēki/Dievs/Dvēsele jau mums ir piedevuši (ja ir ko piedot), devuši jaunas iespējas (ja kļūdījāmies) un svētījuši mūsu dzīves gājumu, ļaujot mums pašiem atklāt aizvien jaunas savas dzīves mistērijas.

Rīta rituāls – uzdot toni visai dienai

Rīts kā jaunas dienas sākums, metaforiski – jaunas dzīves sākums, ir ļoti mistisks laiks. Mēs esam tik tikko modušies, kā jaundzimuši bērni, savā apziņā salīdzinoši tīri un viegli iespaidojami. Tādēļ šajā brīdi, pirms ikdienas domu skrējiens vēl nav paspējis pārņemt mūsu prātu, veiciet tikai vienu lietu, vienu praktiku – rīta lūgšanu, kas palīdzēs uzskaņoties visai dienai uz daudz gaišāku, apzinātāku un jēgpilnāku eksistenci.

Ja piederi kādai reliģiskai konfesijai, skaiti tās lūgšanu, bet vari arī no sirds, saviem vārdiem vērsties pie Augstākajiem Spēkiem vai pie savas Dvēseles sirsnīgā sarunā par tev būtisko. Tomēr šo lūgšanu būtu ieteicams sākt ar pateicību par to, kas tev jau ir. Pat ja esam īsti rūgumpodi un pesimisti, vienmēr var pateikties par to, ka ir rokas un kājas, galva, kura labi strādā, jumts virs galvas, ēdiens uz galda u.tml. Otrs, šajā lūgšanā droši stāsti arī to, ko tu vēlies vai kur tev vajadzīgs padoms un palīdzība. Jo patiesāks tu būsi, jo spēcīgāka būs tava lūgšana.

Ja neesi reliģioza vai tev ir pretestība pret lūgšanām, tad vari uztvert to kā psiholoģisku praksi, ar kuras palīdzību tiek veikta zemapziņas programmēšana, nodrošināta iekšējā noskaņošanās labākai dienai. Tas ne tikai piešķirs lielāku jēgu dienai un veidos veselīgākas pārliecības, bet arī stiprinās ticību sev, pasaulei, cilvēkiem un arī Dievam. Tādejādi vismaz pati nestāvēsi ceļā labākajai savas dienas vai dzīves versijai.

Miegs kā “mazā nāve”

Medaļas otra puse atgādina, ka tur kur ir dzīve, būs arī nāve, kur ir gaisma, būs arī tumsa. Tādēļ, spējot dienu nodzīvot un piedzīvot kā veselu dzīvi, iešanu gulēt mēs varam veidot kā rituālu, kurā mēs noslēdzam savas dienas gaitas, ļaujam prātam norimt un ķermenim atslābt, sagatavojot sevi miegam vai pieturoties pie mūsu metaforas – sagatavoties šīs dienas sevis versijas beigām.

Senajās tradīcijās, sevišķi budismā, ļoti liels akcents likts tieši uz pareizu aiziešanu no šīs dzīves, jo tas atstāj neizdzēšamumonk geaaf865c4 1280 iespaidu uz to, kādas būs mūsu nākamās dzīves. Tiek uzskatīts, ka pēc nāves mēs nonākam bardo pasaulē (kristietībā - šķīstītava). Šeit mēs it kā līdz galam izreaģējam visu to, kas dzīves laikā palicis neizpausts, iespiests zemapziņā. Šeit mēs ieraugam savu patieso attieksmi, motivāciju, nolūkus un impulsus. Ja rīkojāmies saskaņā ar Dieva gribu, tad šie faili pamazām aizvērsies, un otrādi. No šejienes arī formējas karma, svarīgākie uzdevumi un ieceres uz nākamajām dzīvēm. Tikai pēc tam mūsu dvēsele var pacelties augstākajos slāņos un atpūsties.

Ja tev šķita, ka tu vari savus stāvokļus vadīt, un ka tava nāve būs apzināta un iziešana cauri visiem pēcnāves slāņiem būs viegla, tad priekšstatam vari salīdzināt to ar apzinātu sapņošanu un sevis virzīšanu sapņu pasaulē dziļajā miega fāzē.

Tādēļ, lai mūsu dzīves kvalitāte būtu augstāka un mūsu nākamās dzīves būtu pēc iespējas gaišākas un mīlestības pilnākas, aicinu gulēt iešanas rituālam pievērsties kā mazai nāvei, kad mēs atvadāmies no šīs dienas, noslēdzam visus stāstus, patiesības un maldus. Veltot laiku apcerei par paveikto, kurā esam maksimāli godīgi pret sevi – atzīstam kļūdas, bet nepārmetam sev. Pareizi pieņemt un atlaist notikumus ir prasme noslēgt karmu (vai vismaz neveidot jaunas karmiskās situācijas).

Gulētiešanas rituāls

Noskaņojies tā, it kā pabeigtu visus stāstus, pārdzīvojumus, priekus un satraukumus. Mierīgi apceram notikumus. Ja ir tuva kāda konkrēta lūgsna – skaiti to, svarīgākais ir noskaņoties uz pārdomām un globālāku skatījumu uz savu dzīvi. Vari iztēloties, kā sarunājies ar savu Dvēseli, lūdzot padomu, piedošanu vai palīdzību. Gatavojies miegam, it kā apzināti gatavotos svarīgam noslēgumam, metaforiski gatavotos nāvei.

Lūgšana pirms miega:

Paņem dienas nastu dievs. Ļauj man noslēgt dienas darbus pateicībā.

Aiznes manas rūpes un raizes nebūtībā un ļauj šai dienai noslēgties mīlestībā.

Es atlaižu un pateicos par šo pieredzi un atdodu to tev dievs.

Es pateicībā atdodos tavām mīlestības un miera rokām mana dvēsele,

ar pateicību ienirstot sapņu valstībā.

Es mīlu, pateicos un ļaujos!

Es nododu sevi tavās rokās dievs.

Svētī mani un dāvā man atjaunojošu un dziļu miegu.

Visas lielās patiesības ir tik vienkāršas un visiem pieejamas, ka acīmredzamais nešķiet ticams, un, lai arī mums gribas izredzētību sava pašsvarīguma akcentēšanai, tas nemaina patiesību – nekāds naudas daudzums, dzīves līmenis vai noklausīto vebināru skaits neaizvietos šo minimālo, visiem tik viegli īstenojamo prakšu spēku un ietekmi uz dzīves (un arī nāves) kvalitāti. Vislielākās izmaiņas ir paveicamas ar maziem, bet ļoti regulāriem soļiem katrā mūsu dzīves dienā.

Lai svētīti rīti un mierīgas naktis!

 

Lai svētīti rīti un mierīgas naktis!

 

Autore Jana Reķe, 2021

©Žurnāls Spīgana 5(13) oktobris/novembris 2021, rubrika Apzinātība, 48.-49.lpp.

©Latvijas Mediji, 2021

 

 

 

Pievienot komentāru