Vita: Vēlos zināt kāpēc esmu kopā ar konkrēto cilvēku (..). Esam un neesam kopā jau 14-to gadu. Kopā piedzīvots ļoti daudz skaistu mirkļu un sajūtu.Principā visu laiku ir lieliska saskaņa. Ilgojos pēc harmoniskas un sakārtotas ģimenes dzīves. It kā brīžiem liekas,ka tūlīt kaut kas mainīsies un tad atkal ne no vietas. Viņš baidās pieņemt lēmumu kaut ko mainīt savā dzīvē. Es nesaprotu vai turpināt vai pārtraukt attiecības un meklēt citus ceļus. Esmu viņam ļoti pieķērusies,tomēr esmu nogurusi no lēkāšanas pa dzīves viļņiem - te mīlēta un vajadzīga, te pēkšņi - it kā manis nebūtu. Kad esam kopā man ir sajūta,ka viss ir kārtībā- tā,kā jābūt. Un tad - nav priekš manis laika,viss jāsaprot, jāpiedod? Kāpēc?Kas man vēl jāiemācās? Ko neprotu? Negribu spert pārsteidzīgus soļus,tādēļ meklēju atbildes uz saviem jautājumiem.

 

Sintija: Ļoti sasāpējis ir jautājums par attiecību veidošanu. Neizdodas tās izveidot, visas iepriekšējās attiecības ir bijušas īslaicīgas un izjukušas bez saprotama iemesla. Liekas, ka šai pasaulē tas nav lemts. Nejūtu uzmanību no vīriešu puses. Vai tuvākajà laikā man izdosies sastapt vīrieti, ko iemīlēt?

 

Baiba: Jautājums par mums tik visiem aktualo tēmu-attiecibam! Gadu atpakaļ izšķīros no vīra. Mainīju savu dzīvi par 100 %. Nomainīju pilsētu, darbu. Ar diviem dēliem aizbraucu uz nezināmo. Ar vīru nodzīvojam 15 gadus, kuros bija gan loti skaisti mirkļi, gan ļoti sāpīgi, bet priekš manis ļoti svētīgi. Šī mums ir otrā šķiršanās, pēc pirmās šķiršanās, pec gada sagājam kopā -piedzima otrs dēliņš. Divus gadus dzīvojam labi un es biju samierinajusies ar vīra nespēju iet dziļās attiecībās. Vairāk sāku pievērsties sev, sāku mācīties un pilnveidot sevi - gan psiholoģiski,gan profesionāli.Un sanāca, ka katrs dzīvojam pilnigi savu dzīvi! Piedāvāju viram ko mainīt, viņš atbildēja -ja Tev vajag tad maini. Un tad arī es to dariju- iznākums bija šķiršanās. Viņš pat nemēģināja iet uz kompromisu. Tā bija spēle vienos vartos.

Ilze: Labdien, Kas traucē man realizēties profesionāli un privātajā dzīvē? Vai grūtā jaunība un neapmierinātība ar sevi bija vajadzīga, lai atstrādātu pozitīvāku nākotni?

 

Andris: Pirms 10 gadiem aizgāju no sievas un saku dzīvot ar citu sievieti no kuras pavasarī aizgāju, jo viņa uzzināja, ka man paralēli ir cita sieviete, vai palikšu viens vai man būs stabilas attiecības.