www.lauragrinvalde.lv 1838xParasti astropsiholoģe Jana Reķe un viņas amata brāļi un māsas – individuālie konsultanti gaida klientus savos kabinetos, bet 11. maijā daudzus no viņiem varēs sastapt Cēsu Pils parkā, veselības un seno zināšanu festivālā Spīdolas salidojums. Lūk, arī iespēja iztaujāt, uzdot tieši tev būtiskos jautājumus. Var jautāt – kāds gan, teiksim, astroloģijai sakars ar veselības praksēm? Vistiešākais: viss sākas ar to, cik labi tu sevi pazīsti, cik skaidri apjaut savu dvēseles uzdevumu. Tieši ar to nodarbojas Jana un daudzi citi Spīdolas meistari.

Zinot, ka Rietumu astroloģija ir tikai viens no taviem instrumentiem, vispirms jautāšu – kas tu vēl esi?

Kad domāju, kā lai nosauc savu darbošanās jomu vieglāk saprotami, tā "iepakojās" nosaukumā "astropsiholoģija". Bet, strādājot ar cilvēkiem, saprotu, ka šis darbs bieži vien ir tālu aiz astroloģijas un dažkārt arī aiz psiholoģijas robežām.

Vairums meistaru pie vienas jomas neapstājas...

Vispirms bija klasiskā psiholoģija, pēc tam – ezoterika, astroloģija un vēl pēc tam maiji, numeroloģija, viss pārējais. Taču savu darbošanos es vairāk sajūtu kā dzīvo informācijas plūsmu. Tie var būt simboli no astroloģijas, numeroloģijas, taro vai vēl kādas citas sistēmas, kas ļauj zobratiņiem "saklikšķēt" un atslēgt vajadzīgo informāciju. Sistēmas nosaukumam nav nozīmes. Kāda klientam starpība, ko es izmantoju – skatos astrokartē, zīlēju ar truša kāju, metu kauliņus vai lieku kārtis? Galvenais, ka tas palīdz cilvēkam atrast viņa patieso būtību!

Kāpēc šo patieso būtību ir svarīgi atrast un ko tas nozīmē? Kurā brīdī vispār var pateikt, ka šī ir tā mana patiesā būtība?

Mana svēta pārliecība – iepazīt sevi ir uzdevums mūža garumā. Kad nepazīstam sevi, mēs skrienam kā vāveres ritenī vai maldāmies – pašsajūta te labāka, te sliktāka, bet nesaprotam, kāpēc. Kad sākam apjaust, aptuveni kādi esam, mēs vairs neejam ceļu, kas mums neder, un neaiztiekam to, kas mums dara pāri. Neejam ar pieri sienā. Jo labāk sevi pazīstam, jo vieglāk un harmoniskāk spējam dzīvot. Bet tas nenozīmē, kā dzīve kļūst vienkārša vai neinteresanta. Sevi atklāt var tik daudzšķautņaini, tik daudzos līmeņos! Ik pa pāris gadiem manī pašā noteik tādi apgreidi, ka pašai jābrīnās, kāda vēl es spēju būt.

Vai pareizi sapratu – klients, kurš iet pie tevis meklēt savu būtību, atrod šo būtību uz konkrēto brīdi? Tā būtība ir kaut kas mainīgs, kas nemitīgi pilnveidojas?

Jā, jautājums un atbilde ir uz to brīdi – tas, kas jautātājam šobrīd vajadzīgs, lai viņš spētu aiziet līdz nākamajam krustojumam, kādam lielam notikumam savā dzīvē. Tas ir pastāvīgi progresējošs scenārijs. Pēc nedēļas mēs esam gudrāki un varēsim uzdot gudrākus, precīzākus jautājumus! Un bilde paveras plašāk... Tas ir kā zelta griezums, kā spirāle nemitīgā attīstībā. Ja cilvēks nāk ar dzīviem jautājumiem, tad ir dzīva plūsma un dzīva informācija, ar kuru var dalīties.

Kas ir dzīvs jautājums?

Kad jūt, ka jautājumā ir enerģija – ka cilvēkam patiesi interesē tas, ko viņš jautā. Ja jautājumā ir vibrācija, tad Visums arī atbild, un līdz ar to es varu iztulkot maksimāli dzīvi un precīzi, atbilstoši šim brīdim.

Kad klienti jautā, cik bieži jāiet pie astrologa, ko tu atbildi?

Ja ir dzīvi jautājumi – droši nāc! Var jau arī kā izklaidi – aiz neko darīt, bet tad tam nav īpaša rezultāta. Gadās, ka cilvēkam īsti nav jautājumu, bet vienkārši jūtas slikti vai savā dzīvē pazaudējies, tad dzīvie jautājumi rodas uz vietas, savstarpējā mijiedarbībā.

Arī maija Spīdolas festivālā varam ieteikt nākt pameklēt ne vien atbildes, bet varbūt arī pašus svarīgos jautājumus, kas līdz atbildei aizved. Bet regulārie klienti, iespējams, ierodas, lai pabūtu tavā laukā, lai sakārtotu savas vibrācijas, jo tev varbūt ir sakārtotākas... Vienkārši grib, lai kāds patur telpu.

Jā, varbūt.

Kā tu pati savas vibrācijas kārto?

Meditācijas, lūgšanas, apzināta uzmanības pārfokusēšana no prāta uz sirdi. Man kā Gaisa stihijas cilvēkam prāts un galva ir ļoti, ļoti aktīvi un dinamiski, un dažkārt man vajag sev palīdzēt, apzināti pārceļot uzmanību no galvas uz sirdi. Šo pāreju spēju sajust arī tīri ķermeniski. Kad vairāk darbojas prāts, enerģija bloķējas, netiek cauri, rodas spriedze un stress, kad sirds – tad pārņem tāda silta, pieņemoša sajūta un dabisks šeit un tagad stāvoklis.

Tava mājaslapa saucas DvēselesSpēks.lv. Vai pareizs būtu apgalvojums, ka ir spēcīgākas un vājākas dvēseles?

Nē, tā es par dvēseli nerunātu. Dvēseles spēks ir dievišķais impulss, kas ir katrā no mums. Kas grib izlauzties caur personību, kas mums katram šajā dzīvē iedota, caur ķermeņa, prāta, emociju un citiem apziņas slāņiem. Dvēseles spēks ir gaismas, mīlestības, gaišo un smalko vibrāciju un dvēseliskā vieduma dzirksts mūsos. Tas ir impulss, kas dod drosmi iet savu ceļu, nevis to, kas sabiedrībā pieņemts un ērts.

Tāds impulss piemīt visiem?

Pilnīgi visiem. Nav tāda cilvēka, kam nebūtu. Jautājums tikai – kāds ir konkrētā cilvēka dvēseles (dzīves) uzdevums? Jo varbūt dvēsele šajā dzīvē vairāk grib piesātināties ar negatīvu pieredzi.

Tiešām var būt tā, ka dvēsele ir izvēlējusies nepatikšanas šajā dzīvē?

Ne gluži nepatikšanas, bet destrukciju. Piemēram, ar pazemojošām attiecībām vai vardarbību ģimenē, vai badu, finansiālu trūkumu. Jāpiesātinās, lai dvēselē šāda veida pieredze uzkrātos līdz tādam līmenim, lai būtu gana. Un mēs nezinām, vai pieredzes uzkrāšana šajā jomā beigsies jau šajā dzīvē vai turpināsies vēl piecas. Dvēseles impulss ir gan hitleriem, gan bomzīšiem – visiem. Bet bomzīšiem ir sava programma, un viņi neuzdod jautājumus, viņi vienkārši dzīvo pēc inerces. Tas ir ļoti skarbs karmiskais rāmis, kad cilvēks pat nejautā, kurp viņam iet. Var teikt arī liktenis vai nolemtība. Un, ja cilvēks nedomā un nejautā, tad nav viņam ko bāzties virsū ar padomiem vai pamācībām. Viņa dvēsele ir izvēlējusies šo ceļu, tā uzkrāj šāda veida pieredzi un zināšanu, kā tas ir; tiek iepazīta pasaule caur tās noliegumu. Vēlāk, kaut kad nākotnē cilvēks pateiks – stop, man pietiek, es zinu, kā tas ir, kā es varu to savā dzīvē izmainīt? Ja tas būs dziļi un dzīvi pateikts, tad tas kļūs par sākumu pārejai jaunā apziņas līmenī. Kad jau ir jautājumi par to pašu karmu, tas nozīmē, ka cilvēkam jau ir iespēja izdarīt izvēli. Viņam jau ir varianti!

Ja tev kā Spīdolas salidojuma meistarei būtu ļauts izvēlēties, kas būtu tie cilvēki, kas tur pie tevis uz privātkonsultāciju atnāktu? Uzzīmē ideālo klientu!

Tāds cilvēks, kuram ir patiesa interese uzzināt par sevi kaut ko vairāk. Kurš ir atvērts jaunām zināšanām un redzējumam un nebaidās paskatīties aiz tiem rāmjiem, ko viņš par sevi jau zina. Lai varam runāt par dvēselisko potenciālu, par norādēm, kas palīdz ieraudzīt un saprast, ka tas ir viņa ceļš. Par ceļazīmēm, kas palīdz būt saskaņā ar savas dvēseles impulsu. Astroloģija sniedz daudz atbildes uz šiem jautājumiem. Ja netīk astroloģija – Salidojumā būs desmitiem citu jomu meistaru...

Un ja tas ir vienkārši ziņkārīgais, kurš atnāk ar domu – nu, nu, ko tad tu par mani vari pateikt...?

Ļoti daudz varu arī tad – raksturojumu iedot, par konkrēto dzīves periodu parunāt, par stiprajām pusēm. Var arī īso versiju par dvēseles uzdevumu šajā dzīvē tev, sievai, bērniem... To ļoti operatīvi var paskatīties.

 

www.lauragrinvalde.lv 1882x

Spīdolas salidojumā katram meistaram jānāk ar savu īpašo slotu, kas simbolizē ceļa attīrīšanu jaunām zināšanām un labākai dzīvei. Šī ir Janas slota. Kāpēc tāda? "Gaiss ir mana vadošā stihija," stāsta Jana. "Gaisa elements ir tik smalks, ka tikai spalvas vai, teiksim, puzuri to var uztvert. Gaiss ir netverams, redzams tikai darbībā, Taču bez tā nekādi!"

 

Kas ir vajadzīgs sarunai ar astrologu?

Dzimšanas datums, laiks, vieta.

Drīkst pajautāt kaut ko arī par savu "sapņu princi"?

Jā, ētikas robežās un attiecību kontekstā var.

Kur ir šī robeža?

Mēs vairāk skatāmies attiecību potenciālu: kur varētu būt klupšanas akmeņi, kā attiecības izlīdzsvarot. Bet smalkās lietas lai sapņu princis pats nāk izrunāt. Ētikas robežās ir tā informācija, kas skar tavu mijiedarbību ar šo cilvēku, bet ne čupa instrumentu, ar kuriem viņu manipulēt!

Veidojot festivālu, vairākkārt dzirdēju jautājumu: kas notiks, ja cilvēks sliktu prognozi dzirdēs? Kā ir ar sliktajām prognozēm?

Brīdināts nozīmē – jau bruņots! Ja cilvēkam nebūtu iespēja kaut ko šajā situācijā mainīt, viņš šo informāciju nesaņemtu. Ja viņam ir stingrs karmiskās programmas rāmis, ja viņam kādai situācijai jāiziet cauri tā, kā ir, neviens astrologs, zīlnieks vai ekstrasenss negadīsies ceļā. Ja var mainīt attieksmi, uzlabot, samīkstināt situāciju, pa vidu izdarot pareizos secinājumus un izvēles, cilvēks šo informāciju saņems. Ko iesākt ar meistara sniegto informāciju – tas gan paliek viņa paša ziņā. Ja jautā, tātad esi gatavs kaut ko darīt! Man arī ļoti grūti iztēloties, ka kāds meistars teiktu – tu noteikti saslimsi vai cietīsi avārijā. Smalko plānu redzēšana un izjūta vienmēr ieskicē vairākus scenārijus, jautājums – kuru tu pats izvēlēsies, kas jau būs atkarīgs no uztveres un tā paša dvēseles impulsa.

Es iedarbinu to laika līniju, kurai vairāk noticu? Kaut kā tā?

To, ar kuru tu vairāk rezonē. Arī bailes ir rezonēšana... Praksē mēs katrs stāstām sev pasaku – scenārijs nr.1, scenārijs nr.2 utt. Piepildīsies tas, kurā būs vairāk detaļu, aizrautības, iztēles, vairāk maņas – garša, dzirde, tauste, oža, redze – iesaistītas. Tu jutīsi, kurā stāstā tu esi iekšā ar visām šūnām. Arī, runājot ar klientu, var just, kurš būs viņa scenārijs.

Tu esi apguvusi maiju astroloģiju, līdz ar to tev ir iespēja salīdzināt – vai Rietumu astroloģijas prognozes ar to sakrīt?

Vairākus gadus jau praksē vēroju, kas kā strādā. Ja runa par dienas enerģētikas ātro diagnostiku, maiju kalendārs ir ļoti labs instruments, tāpat arī par pašu cilvēku, tas it kā izvelk pašu esenci. Savukārt Rietumu astroloģija, manā skatījumā, dod lielāku detalizāciju, ļauj iedziļināties un izskaidrot cēloņus un sekas. Abus šos astroloģijas virzienus var izmantot kā savstarpēji papildinošas zināšanu sistēmas.

Tu darbojies arī ar numeroloģiju. Numerologam arī jāzina klienta dzimšanas laiks?

Nē, tikai datums, tāpēc pie festivāla numerologiem var iet arī tie, kas nezina savu dzimšanas laiku.

Tavu apgūto tehniku sarakstā ir Eriksona hipnoze. Kā tu to izmanto?

Neesmu hipnoterapeits, bet vadu meditācijas. Šeit tad arī sanāk pielietot pa kādam elementam no Eriksona hipnozes, lai caur vieglu transu palīdzētu atslābināties. Šajā procesā viss notiek maigi un droši, cilvēks ir pilnībā klātesošs, apzinās notiekošo un jebkurā brīdī pats var arī piekoriģēt procesu pēc saviem ieskatiem.

Ko ar to var panākt?

Ir cilvēki, kuru priekšstatos meditēt nozīmē sēdēt ļoti neērtā pozā, kaut kā īpaši salikt rokas un kaut ko priekš viņiem nesaprotamu skandēt. Šie priekšstati par to, kā dara citi vai kā it kā ir pareizi, apgrūtina cilvēkam izjust savu autentisko pieredzi. No šejienes arī iespaids, ka “man nesanāk” vai “tas nav priekš manis”. Bet patiesībā cilvēkiem vienkārši nav šīs pieredzes. Tā kā robeža starp transu un meditāciju ir diezgan izplūdusi un viegli pārtek no vienas otrā, tad ar ievadīšanu vieglā transā varu palīdzēt iemācīties koncentrēties uz savām sajūtām, elpu, sajust, kā tas ir – būt sevī un ar sevi. Es palīdzu saviem klientiem "noķert" šo sajūtu, gūt pašiem savu autentisko pieredzi.

Spīdolas salidojumā arī kādu meditāciju vadīsi?

Es nē, bet citi meistari gan!

Tīri dziedniecība tevi nekad nav vilinājusi? Pieņemu, ka tu ar savu Gaisa stihijas dominanti arī to esi pamēģinājusi... Vismaz teorijā.

Jā, esmu gan šo to apguvusi, gan eksperimentējusi šajā jomā un sapratusi, ka ar teoriju un tīri mentālu pieeju tam ir visai maz sakara. Nedaudz vairāk esmu papraktizējusi reiki un masāžas, kas, lai arī padevās labi, nesajutu kā savus instrumentus. Bet, kas attiecas uz dziedinošas telpas un sajūtu radīšanu, atbloķējot enerģijas ķermenī caur meditāciju – to jā, tas ir citādi.

Šobrīd esmu nonākusi pie atziņas: ja no tevis nāk iespējami tīrākas un gaišākas vibrācijas, ja darbojies ar tīru sirdi, tad ap tevi jau veidojas dziedinošs lauks. Bet apzināti dziedināt – nē, tas lai paliek citiem meistariem, kuriem tas ir aicinājums.

Cēsu festivālā būs arī dažādu nozaru speciālisti, teju visas alternatīvās terapijas – augu, kristālu, krāsu, smaržu, skaņu, elpas terapijas, masāžas un daudz kas cits. Ja tu festivālā būtu apmeklētāja, nevis meistare, ko tu gribētu izmēģināt? Ko vēl neesi izmēģinājusi?

Man patiktu masāža ar dziedošajiem traukiem, darbošanās ar kristāliem. Pēdējā laikā es arvien vairāk sajūtu, cik liela nozīme ir skaņai un smaržai kā instrumentam gan meditācijā, gan, palīdzot sev atjaunoties, sakārtoties vai "uztjūnēties" uz kaut ko. Tieši šīs smalkās vibrācijas man šobrīd ir aktuālas. Sakrālās ģeometrijas kursā mācos kopā ar Aura-somas meistari, viņa man ik pa laikam par kādu pudelīti pastāsta. Arī jau ir paspējusi ieintriģēt ar šo zināšanu sistēmu!

Maiju kalendārs ir ļoti sens, Rietumu astroloģija īstenībā arī. Bet, saki, kā tas ir gadījies, ka mums – tādai viedai tautai – savas astroloģijas nav? Vai varbūt ir?

Ritenis no jauna nav jāizgudro. Svarīgākais ir nevis tas, kas mums nav, bet tas, kas mums jau ir.

Ja mums kā tautai ir viss kārtībā ar savu identitāti, ja zinām savas tradīcijas, tautas gudrības, savus talantus, spējas un resursus, mēs tos turēsim godā, lolosim un attīstīsim. Tādā gadījumā mums pat prātā neienāks salīdzināties vai mērīties ar citām tautām vai justies kaut kādā mērā apdalītiem.

Vēlme, lai mums būtu sava astroloģija vai jebkura cita “īpašā” un “vienīgā” sistēma vai metode visā pasaulē, vairāk ir tāda ego celšana. Tas notiek tad, ja mēs kā tauta kolektīvi, un, tas nozīmē, lielākais vairums no mums arī individuāli, vēl meklējam savu identitāti, meklējam to savu unikālo pievienoto vērtību, ar ko esam īpaši.

Iespējams arī, ka Spīdolas salidojums sniegs savu pienesumu tajā, lai mēs kā tauta vairāk apzinātos savu vērtību. Savukārt tīri individuāli, kad vienkopus ir tik daudz savu īpašo vibrāciju nesošu speciālistu, arī katram dalībniekam ir ļoti liela iespēja atrast to speciālistu, informāciju, metodi vai instrumentu, sajust un pieredzēt to iekšējo dzirksti sevī, kuru tālāk pašam jau attīstīt un lolot.

Ja koncentrēsimies uz šo dzirksti, savu iekšējo bagātību un to, ar ko katrs no mums var dalīties ar apkārtējo pasauli, tajā brīdī mēs jau būsim īpaši, ar vai bez “savas” astroloģijas.

Mums toties ir Saules gads, 8 lielās pieturas, vienā no kurām – Ūsiņos – mēs Cēsīs tiksimies. Tu minēji, ka no maiju kalendāra viedokļa 11. maijs ir seno zināšanu festivālam ideāli piemērota diena. Tas būtu sakāms par jebkura gada 11. maiju?

Nē, maiju kalendārs sevī ietver dažādus laika atskaites ciklus, atkarībā no mērķa. Visplašāk izmantotais ir 260 dienu “gads”, kad visas 20 enerģijas paspēj izpausties visos dzīves aspektos. Tas nav sasaistīts ar tradicionālo Saules gada aprēķinu.

Bet senču tradīcijas tik un tā droši vien ir labi ievērot. Tu pati ievēro latviskās gadskārtas?

Visvairāk pievēršu uzmanību saulstāvjiem un ekvinokcijām. Tūlīt pēc Vasaras saulstāvjiem ir mana dzimšanas diena, kas šos periodus man padara īpašākus un maģiskākus. Var sajust, kā gaiss šajās laika rata pieturās mainās.

Ko tu saki par rituāliem? Vai piedalīsies Spīdolas festivāla lielajā Ugunsrituālā?

Jā, man ļoti patīk ugunsrituāli. Rituāliem ir spēks, un tie palīdz iezemēt mūsu nolūkus. Man kā Gaisam tas ļoti svarīgi (smejas), jo tikt no domām līdz darbiem nav viegli, ja nepārtraukti uzrodas aizvien jaunas idejas. Rituāls parāda Dievam manu nolūku nopietnību, palīdz nostiprināt to, kuras domas un idejas esmu gatava materializēt. Mājas apstākļos tīri intuitīvi mēdzu sarīkot rituālus - rakstīt, skandēt, zīmēt, dejot, dedzināt, svecē skatīties, kas nu pēc sajūtām tajā brīdī atnāk. Bieži vien tieši astroloģiskais vai enerģētiskais fons pavelk izpaušanos vairāk uz vienu vai citu pusi... jā. Man tas noteikti ir vajadzīgs un saskatu, ka arī daudziem citiem, kuriem vajag palīdzēt tikt no domām pie darbiem.

 

Foto – Laura Grīnvalde

Intervija un teksts – Aija Austruma

Publicēts Veselības žurnālā 36,6C (Izdevums Nr.7, 18.04.2019) 

 

Pievienot komentāru