Kaut kur vēstures lappusēs bija aprakstīts par angļu un franču galmiem, kurš esot smirdējis pa gabalu, jo bija pieņemts nemazgāties, neatceros precīzi, bet ūdeni saistīja ar mēra izplatību vai tamlīdzīgi, tādēļ - netīri, utīm un blusām nomocīti, milzu audumu vīstokļos ietīti un parazītiem pilnām parūkām, lepni izslējušies dzīvoja galminieki. Laika gaitā tikai atklājās, cik daudz slimības rodas tieši no šāda dzīvesveida un, ka mazgāties ir pat ļoti veselīgi. No mūsdienu viedokļa skatoties - tādi dzīves apstākļi saistās ar neiedomājamām šausmām.

Ja mēs runājam par meditāciju, tad primāri tā ir mūsu prāta attīrīšana, kas palīdz atbrīvoties no liekas miskastes, smirdīgi sastāvējušiem priekšstatiem, vecām idejām un cita nederīgā. 

Iespējams, kaut kad nākotnē, cilvēki atskatīsies uz šo laiku un arī noskurināsies šausmās, iedomājoties, ka lielākā daļa sabiedrības ir dzīvojušas bez šāda pašattīrīšanās rituāla.

Saglabā savu tīrību!

Psiholoģijā tiek izdalīts tāds jēdziens kā arhetipi - tie ir mūsu zemapziņā dziļi iegūlušies uzvedības modeļi, kas dažādās dzīves situācijās vai periodos mūsos "ieslēdz" kādu noteiktu pasaules uztveres veidu un uzvedības šķautni.

Dzīvē viss mēdz mainīties, te mēs esam optimisma, spēka un ideju pārpilni, te drūmu domu pārņemti. Pirmais, ko noteikti der atcerēties, ka, lai arī kā tu šobrīd justos – arī tas pāries. Ja tomēr globālāk paskatāmies uz savām dzīvēm, tad - vai tā būtu mīļa cilvēka vai darba zaudēšana, patstāvīgas dusmas uz kolēģi, slimība, neapmierinātība ar dzīvi vai kādas citas izjūtas, visas tās runā par nespēju pieņemt situāciju tādu kāda tā ir, par nespēju adaptēties dzīves pārmaiņām.

Katrā no mums ir kāds gaismas stariņš, kāda īpašība, talants, kas dabiski vēlas izpausties. Diemžēl daudzi no mums šo gaismu sevī nesaskata. Tam par iemeslu var būt bailes sevi izpaust, vēlme iederēties sabiedrībā, būt saprastam, mīlētam un nodrošinātam, vai arī tās neapzināšanās. Kas tad ir tā mūsu gaisma? Tiek dzīvots ar sajūtu, ka padodas daudz kas, bet vai tas ir mans “īstais” darbs, “īstā” pašizpausme, "īstais" cilvēks, “īstā" vieta – jautājums vienmēr paliek kā gaisā pakārta jautājuma zīme.

Patiesībā savas gaismas izpaušana (lasi – sava individualitāte, dievišķā dzirksts, kas var izpausties gan kā kāda īpašība, gan kā talants) ir tas, kas mums sniedz milzu piepildījuma sajūtu, gandarījumu, stiprina mūs pozitīvajās sajūtās un emocijās, palīdz mums sajust dieva mīlestību pret sevi un visā notiekošajā.