woman 591576 1280Katrā no mums ir kāds gaismas stariņš, kāda īpašība, talants, kas dabiski vēlas izpausties. Diemžēl daudzi no mums šo gaismu sevī nesaskata. Tam par iemeslu var būt bailes sevi izpaust, vēlme iederēties sabiedrībā, būt saprastam, mīlētam un nodrošinātam, vai arī tās neapzināšanās. Kas tad ir tā mūsu gaisma? Tiek dzīvots ar sajūtu, ka padodas daudz kas, bet vai tas ir mans “īstais” darbs, “īstā” pašizpausme, "īstais" cilvēks, “īstā" vieta – jautājums vienmēr paliek kā gaisā pakārta jautājuma zīme.

 

Patiesībā savas gaismas izpaušana (lasi – sava individualitāte, dievišķā dzirksts, kas var izpausties gan kā kāda īpašība, gan kā talants) ir tas, kas mums sniedz milzu piepildījuma sajūtu, gandarījumu, stiprina mūs pozitīvajās sajūtās un emocijās, palīdz mums sajust dieva mīlestību pret sevi un visā notiekošajā.

Tava gaisma – vēlme palīdzēt

Viena no vislabāk saprotamajām individuālās gaismas izpausmes formām ir vēlme palīdzēt otram cilvēkam.

Lai šo savu īpašību spētu izpaust, cilvēkam ir jāatver sava sirds, jāatver tā otram, kurš šo palīdzību vai padomu lūdz. Tas ir kā iemīlēt šo cilvēku un ielaist viņu savā sirdī, kas ļauj saskatīt dievišķo dzirksti šajā cilvēkā un sajust dievišķo vienotību it visā notiekošajā. To nevar notēlot un sajaukt, un, lai to spētu izdarīt patiesi, ir jābūt gana tīram no prāta vēlmēm un vajadzībām, lai nenotiktu to projekcija uz otru cilvēku, piemēram, kā pašapliecināšanās, sāncensība, vajadzības sajūta, materiālā ieinteresētība u.tml.

Izpaužot šo gaismas īpašību var novērot, ka cilvēks, kuram esat palīdzējis vienmēr būs jums ļoti īpašs. Kāpēc – tādēļ, ka viņš ļāva jums izpaust savu gaismu, savu talantu, savu dievišķo dzirksti.

Pēc kāda laika var izrādīties, ka atbalsta lūdzējs jūs ir aizmirsis, tāpat kā viņa krīzes situācija ir pagājusi un aizmirsta. Šis cilvēks var būt ikdienišķi rezervēts un no jums distancējies, tomēr jūsos attiecībā uz šo cilvēku vēl ilgi saglabāsies sirds siltums un tuvības sajūta. Arī šeit ir daudz lamatu, kur iekrist – piem., jums var likties, ka otrs ir nepateicīgs, ka esat izmantots u.tml. Tas notiek, kad ļaujamies prāta projekcijai – ka šo sajūtu avots ir otrs cilvēks, bet tā nav. Šī gaisma ir mūsos, bet tieši situācija palīdzēja to ieraudzīt, izpaust un iepazīt.

Tava gaisma – caur partnerattiecību prizmu

Joma, caur kuru vislabāk iepazīstam savu gaismu ir partnerattiecības. Patiesi iemīlot otru cilvēku, rodas dabiska vēlme sevi izpaust daudzveidīgāk, rezultātā  atklājam sevī jaunas īpašības, talantus un intereses. Mēs atklājam sevī daudz jauna un vēlamies arī turpmāk būt tādi – iedvesmoti, pozitīvi, radoši, pieņemoši, mīlestības pilni utt. (šeit katram būs sava individuālā izpausmju kombinācija).

Patiesība slēpjas tajā, ka tieši šis cilvēks un mijiedarbība ar viņu ļāva mums atklāt un ieraudzīt sevī šīs īpašības. Tās vienmēr ir bijušas mūsos, bet tieši šis cilvēks viņas ir palīdzējies ieraudzīt. Tā kā mums ar prātu ir bail zaudēt šo jaunieraudzīto gaismu un prāts to ir sasaistījis ar otru cilvēku, tad mūsos veidojas piesaiste jeb atkarības sajūta no otra. Tā ir prāta projekcija, ka mēs varam zaudēt daļu sevis (lasi – savas jauniepazītās individualitātes īpašības), ja zaudēsim otru. Šajā brīdī veidojas destruktīva savstarpējā mijiedarbība, jo baiļu dēļ mēs baidāmies būt radoši un patiesi, jo radošums vienmēr iekļauj kaut ko jaunu, bet tā kā mums ir bail otru zaudēt, mums ir bail būt savādākiem nekā līdz šim. Tajā pašā laikā, ja nekas nemainās, attiecības kļūst nedabiskas, nospiedošas un pamazām izdziest.

Tajā brīdī, kad savu centru pārnesam no otra cilvēka uz sevi, saprotot, ka mīlestība, jaunatklātās īpašības un sajūtas ir mūsos, un tās nekur nepazudīs, zūd ar prātu radītā neveselīgā atkarības sajūta no otra cilvēka. Jūs esat kopā tik ilgi, kamēr jūs turpināt radošo procesu - savas mīlestības izpausmi, caur to atklājot patieso gaismu sevī. Savukārt, kad radošais process vairs nenotiek, jūsos nenotiek jauni atklājumi un attiecības nav iespējams iznest augstākā un smalkākā atklājumu diapazonā, tās savu ir nokalpojušas un izirst.

Savas gaismas izpaušanas pamatpārliecības:

  • spogulis - apkārtējā vide, notikumi un cilvēki palīdz tev izpaust un saskatīt savu individuālo gaismu.
  • dvēseles spēks – viss, kas notiek tavā dzīve – iemesls un sekas esi tu pats. Šeit ļoti būtiski saprast, ka nav jāiekrīt sevis vainošanā, jo daudzus notikumus savā dzīvē mēs ar prātu varam arī nesaprast, bet ir svarīgi apzināties šo mūsu dvēseles gudrību un vadību.

 

Muļķis savās nelaimēs vaino citus, labi izglītotais – sevi, gudrais savās nelaimēs nevaino ne sevi, ne citus.

/Epiktets/

 

  • svētība – lai arī kas notiktu tavā dzīvē, tajā ir kāds augstāks labums vai svētība. Tas ļauj saskatīt iespējas tur, kur varbūt citi saskatīs tikai iemeslus dusmoties, raudāt vai krist depresijā.
  • individuālā pašizpausme – dzīve kā radošs pašizpausmes process, kas ne vienmēr ir ar prātu saprotams, jo tas nav ieprogrammēts. Nenoliedz sevī vēlmi dabiskai pašizpausmei tikai tāpēc, ka tevi varētu nesaprast vai nepieņemt. Kaut pa drusciņai ļauj sev izpausties – dejo, dziedi, spēlē teātri, glezno, raksti, veido, dari to, kas no tevis vēlas izlauzties. Tā ir ilūzija, ja mēs domājam, ka mums der tieši tas pats, kas otram. Mēs esam ļoti individuāli, un, ja mēs savās patiesajās sajūtās neklausāmies, tad var izrādīties - kas vienam ir zāles, otram ir inde.
  • pateicība – ļoti spēcīgas un pozitīvas emocijas, kas ļauj piekļūt tavai dvēseles gaismai. Pasakies dievam un savai iekšējai gudrībai par tām svētībām, kas ir tavā dzīvē, pat ja tavuPRĀT, tajā nav tas, ko tu šobrīd ļoti vēlies. Pasakies par to, kas jau ir. Pateicība ļaus tev sajust dieva svētību, iedvesmos tevi radošajai pašizpausmei un palīdzēs apzināties savas dvēseles spēku. 
  • pieņemšana – nav tāds “īstais” cilvēks, darbs, vieta, nodarbošanās, jo viss ir viens bezgalīgs visuma elpas nepārtraukts radošais process. Tas kas ir labākais priekš tevis, tas jau tev ir uz doto brīdi. Tavam apziņas līmenim, dievišķo īpašību pašatklāsmei, destrukciju uzkrāšanai (ja tev vajadzīgs pretpols, lai ieraudzītu gaismu) utt., notiek tas, kas ir vislabākais tev uz doto brīdi. Tavai dvēselei ir lielākas tiesības uz tevi, kā tava ego projicētajām vajadzībām. Pieņem, ka tas kas šajā brīdī ir un notiek, ir tev vajadzīgs. Tomēr tas nenozīmē, ka tas tev būs vajadzīgs arī citā brīdī (nākotnē).

Mēs esam tik ļoti līdzīgi savās vēlmēs un vajadzībās, tajā pašā laikā, tik neatkārtojami un unikāli tajā kā mēs vēlamies sevi izpaust. Tādēļ, ja arī mēs šobrīd neesam gluži saulesstariņi, arī tādi mēs esam šai visumā vajadzīgi. Visa pasaule izjustu trūkumu, ja tajā mūsu vairs nebūtu.

Lai katram no mums izdodas atklāt savu individuālo gaismu un apgūt spēju tajā dalīties ar apkārtējiem.

 

© Jana Reķe, astropsiholoģe, speciāli www.dveselesspeks.lv

 

Pievienot komentāru