Enerģētika
Dzīvē viss mēdz mainīties, te mēs esam optimisma, spēka un ideju pārpilni, te drūmu domu pārņemti. Pirmais, ko noteikti der atcerēties, ka, lai arī kā tu šobrīd justos – arī tas pāries. Ja tomēr globālāk paskatāmies uz savām dzīvēm, tad - vai tā būtu mīļa cilvēka vai darba zaudēšana, patstāvīgas dusmas uz kolēģi, slimība, neapmierinātība ar dzīvi vai kādas citas izjūtas, visas tās runā par nespēju pieņemt situāciju tādu kāda tā ir, par nespēju adaptēties dzīves pārmaiņām.
Nedaudz par neomu iemesliem
Dusmas uz kādu radīsies tādēļ, ka tev ir "svēta" pārliecība, ka visam jānotiek savādāk un tu to spēj pat loģiski pamatot, bet tikpat loģiski padomā vēl – vai tu tiešām zini visus faktorus ar kuriem jārēķinās? Vai tu jūties tik pārāks par visu, ka tu gribi pamācīt dievu kā visam tavā dzīvē būtu jānotiek? Padomā…
Tuva cilvēku aiziešana vienmēr ir liels un sāpīgs pārdzīvojums. Tas atgādina par vienu no visparedzamākajām pieredzēm mūsu katra dzīvē un vienlaicīgi arī visbiedējošāko – nāvi. Pat tad, ja cilvēks izvēlas vienkārši no jums šķirties, mēs labprātāk paturētu iespēju, ka nekas nav galēji, ka viss vēl var mainīties. Neatgriezeniskums ir tik ļoti, ļoti biedējošs. Vecums ir dabisks. Nāve ir dabiska. Kādam nāksies kādu atstāt, un arī tas būs dabiski. Mums sāp no tukšuma, kas ir radies ar šī cilvēka aiziešanu no mūsu dzīves – šis tukšums rada nemieru, tevī ir uzradusies brīva telpa, kas ir neierasti un biedējoši – tā ir jāaizpilda ar ko jaunu, ar kaut ko, ko līdz šim esi atlicis vai neesi pievērsis uzmanību.
Patstāvīga neapmierinātība rodas, kad mēs nedzīvojam savu dzīvi. Kad mēs strādājam, draudzējamies, mīlam un šķiramies aiz inerces, gandrīz vai autopilota režīmā. Kad mēs patstāvīgi cenšamies būt kaut kas, salīdzinot sevi ar kādiem sociālās vides ideāliem. Rezultātā – tiecamies pēc svešām idejām, svešiem cilvēkiem, svešiem darbiem, svešas dzīves, paši izjūtot neapmierinātību ar to, kur esam nonākuši. Tas ir signāls, ka tu vēl sevi līdz galam nepazīsti, ka tu vēl nedzīvo savu paša autentisko, neatkārtojami unikālo dzīvi. Ilgstošas neapmierinātības ignorēšana noved pie slimībām. Slimība, tāpat kā zaudējuma piedzīvošana (darba, attiecību, cilvēka) notiek, lai palīdzētu mums atvērt acis un paskatīties uz pasauli plašāk.
Viegli izpildāma pašpalīdzība, kad esi nomākts
1. Sāc kustēties
Lai arī kur tu būtu un kā tu justos – liec ķermenim kustēties, tādā veidā tu izkustini tos blokus un enerģētiskos aizsprostojumus, kas ķermenī ir radušies. Ļauj sev kustēties – palēkā augšā lejā uz pilnām pēdām, izpurini rokas, izapļo kaklu un gurnus, uzdejo. Ļauj savām kustībām būt spontānām, nevērtē, vienkārši ļaujies. Lai vieglāk saņemties, iedvesmai vari to visu veikt iemīļotas mūzikas pavadījumā.
2. Pastaiga svaigā gaisā, ideālā variantā pie dabas, pie jūras
Ja tev nav iespēja izkļūt ārā no telpām, tad vismaz atver logu un kārtīgi saelpojies svaigu gaisu. Ja ir iespēja, tad tomēr izraujies svaigā gaisā pie dabas. Daba ir dabiski harmoniska, pastaigājoties pa mežiem un pļavām, mūsos pašos atgriežas iekšējā harmonija. Jūra daudziem no mums zemapziņā asociējas ar būšanu mammas puncī, ar šīm šalcošajām skaņām, kas nomierina, sniedz aizsargātības sajūtu un relaksē. Cits iemesls – bieži pie jūras sastopamais stiprais vējš, kas palīdz kārtīgi izpurināt neredzamos mūsu ķermeņa apvalkus, kas ļauj atgūt savu patieso izjūtu par visu notiekošo, attīra un atbrīvo mūsu dabisko enerģiju, lai jau pēc tam varētu iet un darīt visu kas jādara.
3. Baznīcu vai citu reliģisko, garīgo praktiku vai svētvietu apmeklējums
Šādās vietās cilvēki veido savu saikni ar dievu, caur lūksnām, caur pateicību, caur ieklausīšanos sevī. Lielākoties, tajās būs lūgšanu radīta smalka un daudz tīrāka enerģētiskā vibrācija nekā citviet. Šādā vietā nonākot, ar atvērtu sirdi (tas nozīmē bez nosodījuma vai pretenzijām) un pieņemošu prātu, tās tev var palīdzēt vieglāk arī pašam ievibrēt savu enerģiju augstākā un tīrākā diapazonā, kas ļaus atgriezt ticību saviem spēkiem un pozitīvismu.
4. Kolektīvās meditācijas, terapeitiskās grupas, arī hobiji
Šobrīd Latvijas mērogā vien jau vairs nav par ko sūdzēties, dažādi festivāli, grupiņas, meditācijas, patstāvīgi norisošās dažādu interešu nometnes. Iespēju ir daudz, vajag tikai sākt interesēties. Šādos pasākumos ir sastopami daudz pozitīvi lādēti cilvēki, vai vismaz, kuri ļoti cenšas būt gaišāki un pozitīvāki. Nav jāsatraucas par to, ka varētu neiederēties, lielākā daļa ir tikai priecīga par jauniem dalībniekiem un cilvēkiem. Tāpat arī, nav muļķīgu jautājumu – tādēļ interesējies, meklē, jautā un iesaisties.
5. Zvans draugam, draudzenei – izrunāšanās
Izrunāšanās ļoti daudziem no mums, prāta cilvēkiem, palīdzēs nolaist milzīgu spriedzes un pašpārmetumu lavu. Izrunājot, sakārtojas domas un galva, un, nemanot mēs paši jau sākam pāriet uz konstruktīvām idejām un nākamajiem soļiem, ko vajadzētu spert tālāk. Tā ir taisnība – visas atbildes tiešām ir mūsos pašos, vajag tikai ieklausīties. Starp citu – derēs arī variants, ja parunāsiet paši ar savu spoguļattēlu vai rakstīsiet dienasgrāmatu. Tomēr saziņa ar citu cilvēku mūs motivēs būt konstruktīvākiem.
6. Pamēģināt darīt kaut ko, ko vienmēr esi gribējis, bet kādu iemeslu dēļ atlicis
Bieži vien mēs atsakām sev mazajās lietās, kā rezultātā samilzt drūmo domu māķoņi, un nespējam sev uzticēties lielajās lietās. Sevi ir jāmīl un jālutina, un jāļauj darīt to, kas kārojas (protams, veselā saprāta ietvaros). Vai tā būtu bilžu krāsošana vai gleznošana, dejošana kailam zem naksnīgajām debesīm vai skapju dzīļu izrevidēšana, kinderolas iegāde, staigāšana ar basām kājām vai jebkas cits. Lai cik muļķīgi tas neliktos. Sāc ar mazajām lietiņām, mazajiem impulsiem, līdz vienā brīdī atcerēsies arī lielos sapņus un tevī būs uzkrājusies gana liela drosme ķerties klāt to realizācijai.
7. Nedaudz izaicināt sevi – darīt ko neierastu
Kā saka – īstā dzīves garša rodas uz komforta zonas robežas. Ļoti bieži grūtsirdība sākas tad, kad esam iestrēguši savā komforta zonā, kad viss ir tik mīksts, silts, ērts un PAREDZAMS, ka dzīve vairs nesagādā prieku. Šie mazie izaicinājumi ļaus izrāpties no komforta zonas, ieraudzīt savu dzīvi no plašākas perspektīvas un atgūt dzīves garšas sajūtu – patīk siltums – pamēģini izjust aukstumu, nelien no mājas ārā sliktos laikapstākļos – izej pastaigāt lietū, restorānā ierastā pasūtījuma vietā izmēģini jaunas garšas, pazvani vai uzraksti sen pazaudētam draugam, kas neiziet no prāta, dari visu, ko citkārt nedarītu, jo tas nav ērti, droši un ierasti. Dzīvei vajag kontrastus, lai līdz galam spētu novērtēt un izbaudīt to, kas tajā jau ir.
8. Tavas individuālās “receptītes”
Katram no mums ir tikai mums raksturīgas individuālās nodarbes, kas mums ļoti palīdz sakārtoties un atgriezties dzīves saulainajā pusē – tā var būt dzimto māju apmeklēšana, pastaigas ar suni, ceļošana, lasīšana, dobju rušināšna, pat šopings un vēl daudz kas cits. Tās ir receptes, kuras mēs dzīves laikā esam pārbaudījuši. Tas ir rezultāts tam, ka esam sevi pieņēmuši un iepazinuši.
Ja pats saviem spēkiem nevari tikt galā
Bieži vien, lai spētu izkustēties no sastinguma punkta, mums pietrūkts brīvās enerģijas. Ja enerģija ir aizķērusies, tad tev noteikti var palīdzēt kāda speciālista apmeklējums, kur ir psiholoģiski terapeitiskais, dziednieciskais vai energoinformātīvais impulss, zināšanas un vibrācijas, kas tev caur izpratni, iedvesmu, bloku atbrīvošanu vai ārstēšanu, iedos to enerģijas lādiņu, lai tev būtu jauda sākt rīkoties.
Impulsu izkļūt no sastinguma punkta var sniegt:
-
Masieris vai dziednieks – speciālists palīdzēs tev atbrīvot ķermeni no savilkumiem un sakārtot enerģijas plūsmas ķermenī. Caur dziednieku vai masieri tiks nodota cilvēkam spēcīga enerģija, kas attīra un dod spēku, savukārt, ja būs spēks, arī griba un vēlmes drīz radīsies.
-
Astrologa, psihologa, terapeita, ekstrasensa vai tml. speciālista apmeklējums – sniedz energoinformatīvo impulsu, kas atbrīvo no prāta fiksācijas uz neveselīgiem vai "tupika" scenārijiem. Bieži vien tas iet kopā ar iedvesmu un patiesu izpratni par aktuālo dzīves situāciju, prāta bloku (shēmu, stereotipu, programmu) atlaišanu, kas rezultātā dāvā gan motivāciju, gan spēku darboties un virzīties uz priekšu.
Šeit gan visos gadījumos būtu jāpatur prātā, ka jāseko savām individuālajam sajūtām (intuīcijai) attiecībā uz to, kuru speciālistu vēlies apmeklēt, jo ir ļoti svarīgi, lai jūsu un speciālista enerģētiskās vibrācijas būtu saskanīgas, lai tev būtu viegli viņam uzticēties. Ja cilvēks pie speciālista ierodas aizdomu pilns, nespēj atvērties – speciālista dāvātā enerģija viņu nesasniedz, tā atsitas pret cilvēka iekšējo sienu, vai arī sasniedzot, uzreiz tiek izmantota savas negācijas barošanai, t.sk., pretenzijās pret pašu speciālistu.
Nedaudz par depresiju
Patiesībā, ja tu vari saņemties veikt kādu no augstāk minētajiem ieteikumiem, ja tu pats esi gatavs iziet uz iniciatīvu, rīcību, tad ar tevi viss ir kārtībā. Tas liecina, ka tev ir tikai īslaicīgs sanīkums, kam ir kāds objektīvs iemesls - pārmērīga darba slodze, vitamīnu trūkums, neizgulēšanas vai kas tamlīdzīgs.
Pavisam cita situācija ir, ja tev ir ilgstoši paralizējoša sajūta, nespēja iziet uz rīcību, ja tev ir hroniska sajūta, ka tev neviens nevar palīdzēt. Rezultātā palīdzība arī netiek lūgta. Šādos gadījumos cilvēks ir palicis par noslēgtu sistēmu. Cilvēks neļauj savā dzīvē ienākt nekam jaunam. Enerģija viņā nekustās, bet tā kas ir, tiek samazināta līdz minimumam un ir “sasmakusi”.
Ne vienmēr paši šo sevī spējam piefiksēt, tādēļ esiet vērīgi pret sevi un mīļajiem. Ja ilgstoši ir novērojama šāda simptomātika - noslēgšanās, būtiskas rakstura izmaiņas, nomāktība, "neviens man nevar palīdzēt" attieksme - meklējiet psihologu vai terapeitu palīdzību pat tad, ja neticat. To nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības.
Noslēgumā
Esiet godīgi un atklāti pret sevi. Ja vajag palīdzība vai nespējat ar ko tikt galā, prasiet pēc tās, meklējiet, jautājiet. Pat tad, ja tev šobrīd nav finansiālās iespējas, ir daudz dažādu veidu kā sev palīdzēt. Galvenais ir sākt rīkoties. Ja nepaprasīsi – tu sev nemaz nedosi iespēju. Mācies būt atvērts pasaulei un pieņemt to, ko dzīve tev šobrīd dāvā. Tas ir sākuma punkts, izejas punkts no kura viss tavā dzīvē var mainīties.
Lai gaišas domas, ticība un pārliecība par saviem spēkiem un mīlestība sirdī!
© Jana Reķe, astropsihologs, speciāli www.dveselesspeks.lv, 2017