Ingrīda: Kas es esmu? Kāds ir mans mērķis?

 

Līga: Kāpēc man neveidojas nopietnas attiecības? Kas būtu jāmaina un ja tādas paredzētas, tad kad? un kuri ir mani vājākie orgāni veselības jomā?

 

A.: Pèdèjà laikà viss ir sagàjis grìstè. Vìram ļoti nepatìk mans darbs, bez darba nespèsim iztikt. Arī attiecìbas vairs nav nekàdas. Man pat nepatìk atrasties ar viņu vienà telpā! Šķiet arī ka kàds mudina vìru uz strìdiem!(bràlis) vai mani gaida mierìgàki laiki, vai jàturpina ciesties?? Vai vajadzètu mainīt darbu?

 

Zane: Ir dikti sasāpējis jautājums par attiecībām. Esmu precējusies un man ir bērns. Bet nomoka nesaskaņas attiecībās ar vīru. Mums ir dikti atšķirīga domāšana, raksturi, mērķi dzīvē, finansiālas problēmas. Vai tikai tādēļ, ka ir kopīgs bērns, ir jēga dzīvot ar vīrieti, ja sirdī ir jušana, ka tas nav mans cilvēks, un ir tik bezgala grūti abiem saprasties? Attiecību sākumā tik ļoti vēlējos turēties pie šīm attiecībām, kaut arī atskatoties atpakaļ, toreiz (pirms 7 gadiem) vajadzēja šīs attiecības izbeigt, kamēr vēl nebija ģimene izveidota, bet es tik ļoti gribēju bērniņu… Ir sajūta, ka pašlaik dzīvoju ne savu dzīvi… Un vēl man ir lielas bailes, vai tikšu galā ar visu sadzīvi, ar finansēm, būdama viena ar bērnu? Kā arī pašreiz vēl pasliktinājusies veselība, un nav saprotami sāpju cēloņi ķermenī?