Baiba: Jau 6 gadus dzivoju Milana. Ka es nokluvu Italija? Stradajot vasaras darbu Griekija, es iepazinos ar gados vecaku italieti. Musu stasts strauji attistijas un pec menesa es jau biju pie vina, bet pec 2 menesiem es paliku stavokli. Manam puisenam driz aprites 5 gadi. Jasaka, ka mes jau no pasa sakuma nesapratamies. Sobrid mes dzivojam kopa ekonomisku apsverumu del, bet neesam kopa ka paris gadus. Tas, protams, ietekme musu visu 3 dzives kvalitati, bet krize dara savu. Man ir loti gruti atrast darbu, lai es varetu atlauties iret savu dzivokli. Atpakal uz Latviju pie gimenes es nevaru braukt 2 apsverumu del: berna tevs man nedos juridisku atlauju un manam bernam ir tevs, kurs vinu mil, rupejas par vinu. 

Mana sape ir ta, ka es jau kadu laiku domaju, ko es esmu tadu izdarijusi, ka man ir jaizdzivo si pieredze? Ko es varu darit, lai varetu dzivot mierigi? Reizem man liekas, ka mana dzive ir apstajusies ka vilciens uz sliedem, kas ne iet uz prieksu, ne atpakal. Man pietiktu vien tikai atrast darbu, lai varetu kusteties uz prieksu. Velos dzivot miera sava dzivokli, satikt patiesu milestibu, rupeties par manu delu. Pieminesu, ka no siem 6 gadiem ir ari bijusi savi labumi: atklaju, ka man ir depresija, 2 gadus lietoju medikamentus, kas man palidz, jutos labi, izrietot no ta, ieguvusi dazus draugus, atklajusi jaunus hobijus, uzlabojusi attiecibas ar gimeni. Bet kautr kada zina es joprojam palieku te un nikstu.