JolantaMūžīgais jautājums - karma. Cik ir papētīta mana astrokarte, mana laulība ir karmiska. Un, tad es mūždien prātoju, kad būs tas brīdis, kad es būšu apguvusi vai sapratusi (?) savu mācību. Reāli ciešu, bet karma taču nav ciešanas - tātad, ko daru nepareizi. Un, vispār attiecībās neesmu laimīga un neredzu nākotni. Tātad, kad es to sapratīšu, ka šo ceļu esmu nogājusi? Tā es vienmēr prātoju :) 

Sveika, Jolanta!

Labu jautājumu esi uzdevusi.
Karma ir uztaisīta par kaut ko biedējošu, bet patiesībā tā ir vienkārši mūsu dvēseles pieredze. Visa dvēseles pieredze ir ļoti vērtīga. Tā caur mūsu personību sniedz mums neskaitāmas pozitīvas īpašības - piemēram, intuitīvu rīcību, spēju sevi pasniegt un praktisku dabu tavā gadījumā. Tanī pašā laikā dvēsele dažkārt vēlas iemācīties arī kritumus un iepazīt tumsu, lai sevī stiprinātu līdzjūtību, bet varbūt vienkārši, lai paplašinātu savu uztveres diapazonu, un kļūtu dziļāk izprotoša.
 
Pēc taviem datiem nevaru pateikt vai jūsu savstarpējās attiecības var uzskatīt par "atstrādājamu karmu". Bet tajā var redzēt ka tavai dvēselei ir ļoti svarīgi šajā dzīvē izpausties caur partnerattiecībām, iemācīties beznosacījuma mīlestību un pašatdevi, kā arī mācīties vadīties savā dzīvē pēc sajūtām, nevis loģiskā prāta. Tieši šajās dienās var būt konflikti ar vīru un sajūta, ka ģimenē jūties emocionāli apspiesta, nospiesta, ierobežota, ieslēgta.
 
Tomēr, lai arī astroloģiskajā kartē varētu rast atbildi par to cik ilgi vēl, primāri tomēr būs tava iekšējā sajūta šajās attiecībās un tava spēja novērot, pieņemt, mācīties un augt šajās attiecībās. 
Pirmais - pieņemšana, jā - tu izvēlējies šo vīrieti; jā - tu viņu mīli/mīlēji; jā- tu jūties slikti. Pieņem to līdz galam.
Tikai pieņemot situāciju līdz galam tādu kāda tā ir, tu spersi soli izveseļošanās virzienā. Pieņem, ka tava dvēsele kaut kādu iemeslu dēļ ir vēlējusies iziet cauri šādai pieredzei, varbūt tikai, lai parādītu, cik patiesībā tu esi emocionāli stipra, vai lai tevi caur pārdzīvojumiem pievērsu garīgajām praktikām. Katram būs savs, ļoti individuāls iemesls. Bet viss vienmēr sākas ar pieņemšanu.
 
Otrais - Ko tu šajā situācijā vari iemācīties? Ko tava dvēsele var iemācīties? Un šeit ir jābūt ļoti godīgam pret sevi
Jo patiesība ir tāda - kamēr tu un tava dvēsele šajās attiecībās kaut ko var iemācīties, tikmēr jūs būsiet kopā. Tiklīdz izaugsme vairs nebūs iespējama un tu to spēsi atšķirt arī no vienkārša pieraduma vai rutīnas, viss izmainīsies. Tu vairs nesatrauksies, nedusmosies un neliesi asaras. Tu sapratīsi - ka kopā palikt jums nav nekādas vajadzības un jūs vienkārši katrs iesiet uz savu pusi. Bet šo posmu ar prātu neizdomāsi, tas notiek dabiski, tad, ja esi sākusi ar pieņemšanu.
 
Paralēli iepriekš minētajam, varbūt nedaudz abstraktajam, der apzināties, ka karma tiešām nav ciešanas. Mēs ciešam tikai tik ilgi, kamēr mūsu prāts grib ciest. Tevī ir kāds mehānisms, nosauksim to par zemapziņā dzīvojošu shēmu, kura grib ciest. Varbūt tas ir balstīts uz bērnības pieredzi ģimenē, bet varbūt kur citur aizgūts. Šeit svarīgākais ir ieraudzīt, ka kaut kāda maza mazītiņa tava šķautne, kuru tu līdz galam neesi apzinājusies, vēlas ciest. No šīs puses pieejot situācijas risinājumam, ir jāsāk fiksēt situācijas, kurās tu izprovocē savā dzīvē notikumus, kuros tu ciet. Sākumā tos piefiksē, vienkārši pamani. Ar laiku, kad pietiks spēka, mēģini apstāties, varbūt kādu reizi paklusē, neiesaisties, neļaujies manipulācijām, vai strīda provokācijām, sevis žēlošanai. Tas ko tu vari darīt - piefiksē, apstājies, un ja pietiek enerģijas, vēl pēc kāda laika, aizvieto savu līdzšinējo uzvedību ar jaunu - to ko tu iztēlojies kā ideālo, piemēram, dāsni uzsmaidīt un samīļot.
 
Viss mainīsies uz labo pusi, tiklīdz tu mainīsi savu attieksmi pret notiekošo. Tās ir vērtīgas mācībstundas, kuras tava dvēsele grib apgūt. Mainot attieksmi var izrādīties, ka jūsu attiecības ir glābjamas vai izbeidzamas, bet sākums vienmēr būs ar tevi.
 
Lai izdodas sajust sevī to dievišķo dzirksti un izvirzīt to par galveno vaduguni savā dzīvē!
 
Jana

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri   

+1 # Skolnieciņš 2017-10-26 11:33
Skolnieciņš Vislatvijas Skaudības Dievība
Skolnieciņš Vislatvijas Skaudības Dievība Pag, pag.... Ja liktenis pastāv, tad citas augstāk attīstītās rases ņirgājas par cilvēci n-tos desmitus gadu tukstošu! Tas ir mūžīgs sado-mazo. Tīrākais sadisms. Kā var sodīt cilvēku par labu vai sliktu darbību? Viss pasaulē ir nosacīts, labā un ļaunā nedzīvajā dabā nav, bet dzīvajā dabā šie jēdzieni ir nosacīti, tie ir atkarīgi kāda indivīda skatpunkta. Piemēram, kā būvuzņēmuma īpašnieks, kas nemaksā par darbiniekiem nodokļus, bet viņam ir ģimene ar bērniem. Priekš manis, kura tēvs tēvs strādāja tajā uzņēmumā, tas uzņējs kopā ar savu ēdelīgo ģimeni būs ļaunums. Manam tēvam viņš būs ļaunums. Bet saviem bērniem viņš būs labums, labdaris un labā iemiesojums. Viss ir nosacīts. Labais un ļaunais ir pārdomāti izdomāta pasaka, kas iebaida cilvēku un padara to paklausīgu. Cilvēks ir dabas daļa, tāpēc cilvēks automātiski pakļaujas dabas likumiem, ja vien nepasūta dabu un dabas likumus bekot! ©Skolnieciņš
Atbildēt | Atbildēt ar citātu | Citēt | Paziņot administratoram